Mūsdienās zinātniskajos pētījumos un klīniskajā praksē visplašāk tiek pielietota Nacionālās rozācijas biedrības Ekspertu komitejas (NRBEK) klasifikācija. Tā ir balstīta uz primārām un sekundārām rozācijas pazīmēm. Primārās pazīmes ietver pārejošu un pastāvīgu sejas eritēmu, papulas, pustulas un teleangiektāzijas, savukārt pie sekundārām pazīmēm pieskaita dedzināšanu un sūrstēšanu, iekaisuma plātnītes, sausu ādu, sejas tūsku, fimatozas pārmaiņas, acu simptomātiku, tostarp svešķermeņa sajūtu acī, apsārtumu, asarošanu. Rozācijas gadījumā minēto simptomu kombinācijas ir ļoti daudzveidīgas, tomēr atkarībā no dominējošām izpausmēm iedala četrus apakštipus, proti, eritematoteleangiektātisko (ETR), papulopustulāro (PPR), fimatozo (FR) un okulāro (OR) rozāciju. Katram apakštipam ir iespējams piemērot atšķirīgu ārstēšanas shēmu atkarībā no rozācijas klīniskām izpausmēm. Līdz šim nav zinātniski pierādīta progresija no viena apakštipa uz nākamo, tomēr NRBEK klasifikācijas autori nenoliedz tās iespējamību un uzsver, ka dažiem indivīdiem var pārklāties vairāku apakštipu simptomi (Wilkin, 2002; Odom, 2009; Elewski, 2011).
Pastāvīga sejas eritēma pacientiem ar rozāciju ir emocionāla saspringuma un depresijas cēlonis, kas izpaužas kā pazemināta dzīves kvalitāte un tādējādi pieprasa efektīvu ārstēšanu (Duman et al., 2014). …