Pētījumu veikšana

Kvalitatīvā pētījuma jautājumi
Pētniekam būtu jāuzdod 1 vai 2 centrālie jautājumi un 5 līdz 7 apakšjautājumi. Apakšjautājumi sašaurina pētījuma fokusu, bet atstāj to atklātu. Pētījuma jautājumus vajadzētu sākt ar vārdiem „ko?” vai „kā”, bet pētījuma laikā vajadzētu fokusēties uz vienu fenomenu vai konceptu. Jāsaprot tas, ka kvalitatīva pētījuma jautājumi pētījuma laikā mainīsies.

Kvantitatīva pētījuma jautājumi un hipotēzes
Kvantitatīvos pētījumos pētnieki izmanto pētījuma jautājumus un hipotēzes, lai fokusētos uz pētījuma mērķi. Pētījuma jautājumi ir jautājoši apgalvojumi vai jautājumi, uz kuriem pētnieki cenšas rast atbildi. Hipotēzes, savukārt, ir paredzētie iznākumi, kurus ir paredzējis pētnieks.
Nosacījumi labu kvantitatīvā pētījuma jautājumu un hipotēžu izveidei:
• Mainīgo izmantošana pētījuma jautājumos un hipotēzēs ir sadalīta trīs veidos. Pētnieks var salīdzināt dažādu grupu neatkarīgos lielumus, lai redzētu kā tie ietekmē mainīgos. Pētnieks var attiecināt vienu vai vairākus neatkarīgos lielumus pret atkarīgajiem lielumiem. Un pētnieks var aprakstīt atbildes par neatkarīgo lielumu vai atkarīgo lielumu.
• Visprecīzākie kvalitatīvie pētījumi seko noteiktai teorijai.
• Neatkarīgie un atkarīgie lielumi jāmēra atšķirīgi.
• Lai novērstu pārmērību, jāraksta vai nu pētījuma jautājumi vai hipotēzes.
• Hipotēzēm ir divas formas – mazsvarīgā (null) un alternatīvā (alternative). Mazsvarīgā ir tradicionāli izvēlētā hipotēzes forma. Tā paredz, ka starp vispārējo cilvēku grupu nav attiecības vai, ka starp grupām un mainīgajiem nav atšķirības. Alternatīvajā hipotēzē pētnieks paredz gaidāmo iznākumu iedzīvotāju pētījumos. Šis hipotēzes veids ir populārs žurnālistikā.

…