Sociālais darbinieks tiek novērtēts kā personu, ģimenes, kopienu un sabiedrību pārmaiņu procesa aģents jeb galvenais līdzautors, kurš sniedz ieguldījumu labklājības rezultātu sasniegšanā un ir starpnieks starp sociālās palīdzības sniedzēju – valsti un sabiedrību. Sociālais darbs ir sarežģīta, izaicinājumiem pārbagāta, bet tajā pašā laikā arī radoša profesija, kas prasa ļoti daudzpusīgas zināšanas un nepārtrauktu profesionālo attīstību, lai pielāgotos un rastu katrai situācijai pēc iespējas piemērotāko risinājumu.
Koučinga būtība ir virzība uz mērķi. Izmantojot koučingu, cilvēki sasniedz savus mērķus daudz efektīvāk un ātrāk, kā arī rada skaidru apjausmu par to, vai viņu izvēlētais attīstības virziens tiešām ir tas, kas viņiem ir svarīgi, nozīmīgi un prioritāri. Atšķirībā no psihoterapijas, kura ir balstīta uz iepriekšējo pieredzi, koučings ir orientēts uz nākotni. Koučings ļauj, strādājot ar savu tagadni, no cita skata punkta paskatīties uz dzīvi, apzināt savas patiesās vērtības (un nevis sabiedrības uzspiesto viedokli), atbrīvoties no iekšējām barjerām, kas kavē mērķu sasniegšanu, iemācīties atrast un pieņemt savus lēmumus.