Pilsētas socioloģija

Pilsētas socioloģijas īpatnības:
Sociālā un telpiskā saistība;
Pilsētas ekoloģija u.c. virzieni.

Pilsētas socioloģijas priekšmets:
Pilsētu pēta arī ģeogrāfi, ekonomisti, vēsturnieki, pilsētu plānotāji, zemes ierīkotāji, būvnieki un arhitekti.
Pilsētas socioloģiju interesē sociālie procesi, sociālās attiecības pilsētā, to īpatnības un sociālās un telpiskās dimensijas, to savstarpējās attiecības.
Sabiedrība nosaka to, kas ir telpā (pilsētā), visa apkārtējā vide ir cilvēka radīta.

Pilsētu klasifikācija un tipoloģija:
Mazās, vidējās, lielās , miljonu, megapilsētas un globālās pilsētas.
(pēc iedz. Skaita populārākais veids kā klasificēt pilsētas. Town – mazās un vidējās pilsētas. City – ir tad, ja iedz. skaits sasniedz 100’000 – 150’000. tas ir tādēļ, ka iedz. skaits ietekmē sociālās attiecības pilsētā).
Pilsētas Latvijā: (tiek izdalītas 9 pilsētas: Rīga, lielpilsēta, Jēkabpils – mazpilsēta).
Mazās pilsētas – 10’000 iedz.
Small town – 20’000 iedz.
Robeža mazām pilsētām – 50’000 iedz. (ESPON); Ventspils, Valmiera, Cēsis nav lielpilsētas.
Vidējās pilsētas līdz – 100’000 iedz. (small city – 250’000 (Daugavpils, Tampere), medium city – (Rīga)).
Megapilsētas (jēdzienu ieviesa 1996. g.) iedz. skaits 8 – 10 miljoni.
Globālās pilsētas (ietekmē pasaules ekonomiku, politiku, kultūru pāri savām robežām. Jēdzienu „globālās pilsētas” ieviesa Saskia Saasen 1991. g. Šīs pilsētas ir Tokija, Londona, Ņujorka. Autore savā darbā analizēja šo pilsētu lomu.

Pilsētu socioloģijas veidošanās:
Industrializācija – pilsētu augšana ~ interese par pilsētu dzīvi. Pilsētu strauja augšana.
19./20. gs. mijā pilsētas problēmu vēsturiska + sociāla + ekonomiska analīze.…