1. Pilsoniskās sabiedrības jēdziens. Pilsoniskās sabiedrības nozīme demokrātiski tiesiskas valsts pastāvēšanā.
Sabiedrībā ir izšķiramas divas plašas jomas – valsts un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskā sabiedrība ir pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās un pašregulēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem un pilsoniskās pašdarbības ceļā pati nokārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumus, atstājot valstij tikai tos, kur nepieciešams vardarbības sistematizēta lietošana. Pilsoniskā sabiedrība palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses. Pilsoniskās sabiedrības:
ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas,
politiskais pamats ir pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā.
Pastāvot stiprai pilsoniskai sabiedrībai, likumsakarīga ir valsts varas decentralizācija, varas nodošana pašvaldībās. Savu interešu un vajadzību apmierināšanai pilsoņi izmanto tādus pilsoniskās sabiedrības institūtus kā zinātniskās un profesionālās asociācijas, fondi, biedrības un savienības. Arī izglītības sistēma, ģimene, baznīca, masu informācijas līdzekļi ir nozīmīgi pilsoniskās sabiedrības elementi. Starpposms starp valsti un pilsonisko sabiedrību ir politiskās partijas un kustības. Viens no politisko partiju galvenajiem uzdevumiem ir noteikt atsevišķu pilsoņu, slāņu un grupu intereses, samērojot tās ar visas sabiedrības interesēm, un nodrošināt šo interešu pārstāvību valsts varas struktūrās.
Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politikā režīma neatņemams elements. Ja pilsoniskā sabiedrība tiek ierobežota vai netiek uzklausīta, tad vairs nevar pastāvēt demokrātija. Pilsoniska sabiedrība ir demokrātijas balsts. Demokrātiska pilsoniskā sabiedrība atsevišķiem pilsoņiem, gan kolektīviem nodrošina pašrealizācijas iespējas. Pilsoniskās sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, pastāv tiesiska valsts, kurā pilsoņu tiesības tiek realizētas saskaņā ar starptautiski atzītām normām. …
