Pirmais pasaules karš Latvijā: kara gaita, bēgļi, rūpniecības evakuācija, latviešu strēlnieki

Visi datumi pēc jaunā stila.
Pasaules kara gaita Latvijas teritorijā sākās jau drīz pēc kara izcelšanās 1914.gada augusta sākumā. 30. jūlijā Krievija izsludināja vispārēju mobilizāciju. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Jau 2. augustā divi vācu vieglie kreiseri apšaudīja Liepājas ostu, radot satraukumu iedzīvotājos. Bet ar šo gājienu patiesībā Vācija tikai maskēja savus patiesos nodomus par iebrukumu Francijā. Tajā laikā vēl Vācija nedomāja par plašu iebrukumu Krievijas teritorijā. Aptuvenas aplēses liecina, ka kara gados armijā tika iekļauti 120-140 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Lielus zaudējumus cieta 20.korpuss, kurā dienēja ļoti daudz latviešu. Pēc aptuvenām ziņām A-Prūsijā krita, tika ievainoti vai saņemti gūstā 20.tūkstoši latviešu karavīru. Latviešu pilsonība un iedzīvotāji bija par Antantes bloka uzvaru un arī pateicoties kara propagandai izrādīja vēlmi cīnīties pret Vāciju. Tomēr idejas par Baltijas zemju kolonizāciju izskanēja ne tikai no vāciešiem, bet arī krieviem. Attīstījās spēcīga pretvācu propaganda, 1915.gadā pārstāja iznākt avīzes vācu valodā, tomēr vācieši visumā saglabāja savas privilēģijas un varu. Vairākās pilsētās 1916.gadā tika ieviesta kartīšu sistēma. 1915.g. sākumā vācieši izplānoja plašu uzbrukumu A, ar nolūku sagraut Krieviju. 27.aprīlī arī ziemeļu sektorā vāci pārgāja uzbrukumā. 1. maijā tika sasniegti Kurzemes dienvidi. Ieņemt Jelgavu straujā triecienā neizdevās, to 2.maijā noturēja divi Daugavgrīvas darba rotu bataljoni.
…