Pirmais un Otrais pasaules karš

Pirmais pasaules karš, pazīstams arī kā Lielais Karš, Nāciju karš un Karš, kas izbeigs visus karus, bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1918. gadam. Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē.
Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipinu sacelšanās), kaut arī tas tika pārspēts jau pēc vienas paaudzes - Otrajā pasaules karā. Pirmais karš, kur primārais ir valsts nacionālās intereses, nevis dinastiskas intereses, un kura sākšanu atbalstīja visu iesaistīto valstu sabiedrība.
Tam raksturīgs pozīciju karš Rietumu frontē, kur karavīri tika ieslodzīti ierakumos aizsardzības taktikas dēļ. Vairāk nekā 9 miljoni mira uz karalauka un gandrīz tik pat mājas frontēs aiz nepietiekamās barības, genocīda un slimībām. Starp citiem vērā ņemamiem notikumiem, tika uzsākta pirmā masīva bumbu izmešana no gaisa un viena no gadsimta pirmajām liela apmēra civiliedzīvotāju masveida slepkavošanām kā viens no modernās karošanas aspektiem. Strauji attīstījās jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus
Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalina Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vaino Serbiju.…