Pirmie latviešu literāti

Neredzīgais Indriķis
Īsas ziņas par dzejnieku
• Latviešu dzejnieks.
• Dzimis 1783. gada 15.oktobrī Apriķu "Elkalejās" muižas kalpu ģimenē, miris 1828. gada 24.janvārī, apbedīts Ģibortu kapsētā pie Apriķiem.
• Piecu gadu vecumā pēc baku infekcijas pārslimošanas pilnīgi zaudējis redzi, tomēr spējis izmācīties par kurpnieku un skroderi.
• Palicis bez uzvārda, bet baznīcas apdzeltējušajās grāmatās dēvēts par ‘’latviešu dzejnieku Indriķi’. Godāts arī par ‘’latviešu Homēru’’ un ‘’latviešu dzejas ģēniju’’.
• 1807.gadā apprecējās ar dzimtļaužu meiteni Annu, laulībā piedzima četri bērni.
• Pēc Vecā Stendera parauga sācis sacerēt dziesmas, kuras noklausījās un pierakstīja Apriķu draudzes mācītājs Kārlis Gothards Elferfelds.
Literārais mantojums
• 1804.gadā Elferfelda izdotā "Līgsmības grāmata", kurā ietverta luga "Tā dzimšanas diena", kas norāda uz baku potēšanas labumu, un latviešu idille "Bērtulis un Maija" ar sešiem heksametros rakstītiem dziedājumiem.
• 1806.gadā Elferfelda izdotā dzeju grāmatu "Tā Neredzīgā Indriķa dziesmas" ar priekšvārdu.
…