Vairākās valstīs, piemēram, Portugālē, Lielbritānijā paredzēta obligāta pirmstiesas strīda atrisināšanas stadija. Līdzīgi kā pie mums darba strīdos, ja uzņēmumā eksistē darba strīdu komisija, tad vispirms darba strīdu jāmēģina atrisināt tajā, tā arī šajās valstīs izveidoti noteikti samierināšanas un mierizlīguma institūti, kuros pirms griešanās tiesā jāmēģina strīdu atrisināt.
Lai atvieglotu tiesu darbu, arī Eiropas Padome organizēta konferencē 1999. gada maijā Lisabonā, Eiropas Padomes dalībvalstis, tai skaitā Latvija, vienojās, ka ir nepieciešams nodrošināt strīdu pirmstiesas risināšanas iespējas. Konferencē tika secināts, ka ir trīs galvenie veidi kā panākt strīda pirmstiesas risinājumu. Pirmais veids ir preventīvie līdzekļi, kas galvenokārt nozīmē pušu iesaistīšanu un to viedokļa uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas. Otrs veids ir ārpustiesas strīda atrisināšanas līdzekļi. Tie ietver lēmuma apstrīdēšanas iespējas augstākā instancē. Tiem vajadzētu būt obligātiem tiktāl, ciktāl tie palīdz indivīdiem. Pie šiem līdzekļiem pieskaita tādus tiesību institūtus, ko latviešu valodā nosacīti varētu tulkot kā vidutājība (starpniecība) un samierināšana (angl. mediation and conciliation). Pirmajā gadījumā vidutājs mēģina virzīt puses uz kādu kopīgu viedokli, otrajā – samierināšanas procesa vadītājs (samierinātājs) piedāvā pusēm risinājumu, izsakot ieteikumu, kurš pusēm nav saistošs. Pusēm šo procesu rezultātā ir iespējams noslēgt arī līgumu (mierizlīgumu). Šiem strīda risināšanas veidiem nav obligāti jābūt institucionalizētiem, tos var izveidot arī tieši nepieciešamības gadījumam. Arī tiesa var ieteikt mēģināt rast risinājumu kādā no šiem veidiem.…
