Pneimonija ir iekaisuma process,kas aptver elpošanas ceļus un alveolas,to izraisa infekcijas ierosinātāji.Akūtu pneimoniju iedala krupozā,intersticiālā un bronhopneimonijā.Krupozā jeb lobārā pneimonija ir veselas daivas(lobus) vai pat vairāku daivu iekaisums ar akūtu un smagu norisi.Itersticiālā pneimonija ir plaušu stromas jeb interstīcija iekaisums ar ilgstošu,bet vieglu norisi.Bronhopneimonija jeb perēkļpneimonija ir atsevišķu daiviņu vai to grupu iekaisums ar lēnāku un vieglāku norisi.
Patofizioloģija / etioloģija.
Ierosinātājs iekļūst plaušās,aspirējot orofaringeālo saturu,ieelpojot inficētu cilvēku izklepoto gaisu;hematogēni,tiešā ceļa no plaušām traumas vai ķirurģiskas iejaukšanās laikā.
Var būt pamatslimība,kas novājinājusi organisma aizsargspējas;var būt no endogenas floras pacientam ar izmainītām pretestības spējām.
Vīrusu saslimšanas priekšvēsture.
Stāvokļi,kad tiek nomākta normāla plaušas drenāža: audzējs,vispārēja anestēzija un pēcoperācijas mazkustīgums,CNS nomākšana zāļu iedarbības deļ,neiroloģisku traucējumu deļ,intubācija.
Pie krupozas pneimonijas – kapilāru caurlaidības traucējumi,alveolas uzkrājas iekaisuma eksudāts.
Pie bronhopneimonijas – iekaisuma perēkļi ir maza apjoma,taču to ir daudz,eksudāts alveolās ir gļotaini strutains vai hemoraģisks.Reizēm perēkļi saplūst kopā.Iekaisums var skart alveolas un bronhiolas,bronhus,plaušu sakņu limfmezglus,nereti pat pleiru.
Klīniskās izpausmes (vairumam zināmo bakteriālo pneimoniju).
• pēkšņs sākums;drebuļi;strauja ķermeņa t˚ paaugstināšanās līdz 39,5 – 40,5˚C.
• klepus ar strutainām krēpām.
• sāpes krūškurvī,kas pastiprinās elpojot un klepojot.
• paātrināta elpošana,var būt trokšņaina;nāsis ieplestas,piedalās elpošanas palīgmuskuļi.
• straujš pulss – pulsus salienēs.
…
