Mūsu valstī policijai ir liela nozīme sabiedrības drošības garantēšanai. Policijai ir piešķirts plašs pilnvaru loks, visa tā darbība ir vērsta iedzīvotāju labā, lai nodrošinātu kartību un likumību un aizsargātu cilvēkus pret noziedzīgiem nodarījumiem, Lai šos uzdevumus izpildītu, policijas darbinieki dažreiz spiesti izmantot vardarbīgas metodes. Ja nav citu iespēju izpildīt savus dienesta pienākumus, viņiem ir tiesības izmantot kā galējo līdzekli - šaujamieroci.
Dienesta šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumu skaits valsts policijas struktūrvienībās, darbinieku vidū ar katru gadu samazinās. Par to liecina pēdējo gadu statistika. Tomēr, ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad policijas darbinieki nepamatoti pielieto šaujamieročus vai neuzmanīgi rīkojas ar tiem , kas noved pie nepatīkamām sekām.
Viens no likumu normu pārkāpuma iemesliem dienesta šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas jomā, ir zināšanu un iemaņu trūkums, policijas darbinieku vidū, lai to novērstu ir jābūt psiholoģiski sagatavotam rīkoties bīstamā situācijā, ka arī, pārzināt to pielietošanas tiesiskos pamatus, darboties ar šaujamieroci taktiski pareizi.
Saskaņā ar Likumu par Policiju 14.pantu Latvijas Republikas policijas darbiniekiem ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām.
Par šaujamieroču pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.
Policijas darbinieka rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanu un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, tātad uz doto mirkli- Mareks Segliņš.
Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības gadījumā, lai:
1. aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2. atbrīvotu ķīlniekus;
3. atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
4. atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām;
5. aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
6. apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
7. padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
…