Policijas sadarbība Šengenas konvencijas ietvaros

1985.gada 14.jūnijā Vācija, Francija un Beniluksa valstis parakstīja Šengenas līgumu. Vārds “Šengena” ir ņemts no maza Luksemburgas ciemata ar šādu nosaukumu, kas atrodas tieši pie Luksemburgas, Vācijas un Francijas robežām. Šo līgumu noslēgt iedvesmoja Beniluksa valstu sasniegumi iekšējo robežu formalitāšu vienkāršošanā un likvidēšanā. Līgums varēja balstīties uz Beniluksa valstu 25 gadu pieredzi, cenšoties panākt personu brīvu pārvietošanos. Šengenas līgums attiecas uz cilvēku, preču un pakalpojumu pārvietošanās ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu. Līgumā valstis uzņēmās pienākumu vispār atteikties no sauszemes, jūras un lidostu robežkontroles “šengenas telpā”. “Šengenas telpa” definēta kā brīvās pārvietošanās telpa līguma parakstījušo valstu vidū.
Piecus gadus vēlāk, I999.gada I9.jūnijā līgums tika papildināts, kad tās pašas piecas valstis parakstīja konvenciju, kurā uzskaitīja visus noteikumus un garantijas, kas nepieciešamas, lai īstenotu brīvus robežu šķērsošanas pasākumus. I999. un I99I.gadā Itālija, Spānija un Portugāle pievienojās līgumam. Ņemot vērā, ka līgumi izdara labojumus līgumslēdzēju valstu nacionālajā likumdošanā, tie stājās spēkā pēc tam, kad tos ratificēja katras šis valsts parlaments.
Šengenas līguma noteikumi stājās spēkā I995.gada 25.martā, kad Beniluksa valstīs, Vācijā, Francijā un Portugālē tika ieviests trīs mēnešu noteikumu pārbaudes termiņš. Sākot ar I995.gada I.jūliju, tika uzsākta oficiālā Šengenas līguma noteikumu īstenošana visās minētajās valstīs, izņemot Franciju. Sešas ES valstis atteicās no iekšējo robežu kontroles un piedāvāja iespēju personām, kuras ceļoja ar gaisa transporta līdzekļiem, to darīt bez muitas kontroles un dokumentu kontroles. Itālijai un Grieķijai vēl ir jāpastiprina savu ārējo robežu kontrole, iekams Šengenas noteikumi varēs stāties spēkā.…