Politiķa Zigfrīda Annas Meierovica personības analīze

1.hipotēze – dominējošais līderisma motivējošais faktors bija vajadzība atrisināt kādu politisku problēmu un pienākuma apziņa;
2.hipotēze – motivācijas pamatā bija vajadzība pēc pozitīvas saskarsmes;
3.hipotēze – Meierovicam piemita pazemināts pašvērtējums.

Zigfrīds Anna Meirovics ir pirmais Latvijas ārlietu ministrs, izcils diplomāts.

1. hipotēzes iztirzājums

Jau studiju gados viņš bijis ļoti aktīvs un apzinīgs, iesaistījies tolaik vēl jaunajā un skaitliski nelielajā, taču idejiski liberālajā korporācijā „Talavija”, ar laiku kļuva arī par tās vadītāju. Jau 1918.gada sākumā Latviešu pagaidu nacionālā padome pilnvaroja Meirovicu veikt ārlietu darbību. Viņa rosīgās un prasmīgās rīcības rezultātā jau 1918.gada 11.novebrī, nedēļu pirms Latviju proklamēja kā neatkarīgu valsti, Lielbritānija atzina tās pastāvēšanu de facto. Viņš darīja visu, lai uzlabotu starptautiskās attiecības. Viņa prioritāte bija Latvijas un Antantes valstu attiecību veidošana.…