Politika (policies) ir filozofija, zinātne, teoriju analīze. To var uzskatīt kā dažādu ”aktieru” un institūciju spēli publiskajā sfērā varas iegūšanai. Politika nevar pastāvēt bez valsti un valsts pārvaldes sistēmu, tā tiek realizēta likumdošanā un valsts varas aparāta veidošanā, kā arī caur publisko telpu, kurā politiķi un politiskās partijas darbojas sevi reklamējot, tādā veidā iegūstot publiskās telpas locekļu atbalstu, un ir spējīgi realizēt savas idejas un vēlmes. Politiku veido politikas sistēma, kurā notiek lēmumu izskatīšanai, valsts pārvalde, utt. Tā pievēršas gan notikumiem valsts iekšienē (iekšpolitika), gan notikumiem ārvalstīs (ārpolitika). Politika ir valsts iekārta, valdības māka un spēja pārvaldīt pieņemot kopīgus lēmumu, tos studēšana. Politiskā zinātne izmanto vēstures faktus, lai paredzētu un skaidrotu notiekošo, sagaidāmo, arī valstu un sociālo grupu rīcību konkrētos gadījumos.1 Politika tiek attiecināta uz cilvēkiem, kas valda – un politiķiem. Tie ir apvienojušies partijās, kas pārstāv dažādas ideoloģijas, uzskatus. Viņu rokās ir vara, kas tiek izmantota arī pēc pašu (savtīgiem) ieskatiem. Politika ir publiskā skatuve (valsts varas izpildes institūcijas), valsts pārvalde, tā ir spēks - pārvaldes sistēma (piem. demokrātija, tirānija, utt), tā ir darbība, kas vērsta un tautu, lai to pārvaldītu, apspiestu un vadītu savās (vai valsts) interesēs, lai ar to spētu panākt kompromisus un realizēt sabalansētas abu pušu intereses (likumdošana, drošības garantēšana, sociālās aktivitātes). Tā ir konfliktu atrisināšana caur debatēm. Tā nekādā gadījumā nav privātā sfēra. …