Politiskie režīmi Latvijā 20.gadsimtā

Latvija Krievijas impērijas sastāvā (1900. – 1918.)
Cariskajā Krievijā valdošo režīmu var klasificēt kā autoritāru, bet īsajam brīdim starp 1917. gada Februāra revolūciju un tajā pašā gadā boļševiku izdarīto Oktobra apvērsumu bija raksturīgas vairākas demokrātiskas pazīmes.
Latvijas Republika (1918. – 1940.) (demokrātija + Ulmaņa autoritārais režīms)
1918. gada 18. novembris – Tautas padome pasludina Latvijas valsts neatkarību.
Sakarā ar Satversmes izstrādāšanu Latvija kļuva par parlamentāru republiku. No 1918. – 1934. gadam nomainījās 18 valdības, sakarā ar partiju nesaskaņām. Politisko stabilitāti nereti izmantoja negodīgi politiķi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika nodibināts K. Ulmaņa autoritārais režīms bija tas, ka Saeimas un partiju autoritāte sabiedrībā kritās.
Pēc Pirmā Pasaules kara izveidotā 18. novembra republika bija demokrātiska, taču 1934. gadā valsts apvērsuma rezultātā izveidojās Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas apturot Saeimas darbību, būtiski ierobežoja politiskās brīvības un likvidēja demokrātisko režīmu Latvijā. No vienas puses skatoties, Ulmaņa režīma laikā valsts tiešām piedzīvoja ekonomisku augšupeju, bet, no otras puses, tas viss tika salīdzināts ar 20. – 30. gadu rādītājiem, kad mūsdienu pasaule piedzīvoja nopietnāko saimniecisko krīzi. Lielu uzmanību pievērš lauksaimniecībai. Ulmaņa režīms sabruka padomju okupācijas rezultātā, dodot vietu nežēlīgajam totalitārismam.…