Politisko režīmu raksturo tas, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota. Politisko režīmu nosaka pēc tā kāda ir varas institūciju veidošanās kārtība un darbības veids, politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, kustību stāvokļa un to lomas politiskās varas realizācijā, cilvēktiesiskā statusa valstī, preses brīvības un informācijas atklātības, sabiedrības politiskās izglītības un politiskās kultūras līmeņa, kā arī pēc politiskās atbildības formas.
Politiskos režīmus tradicionāli iedala:
demokrātiskajos;
autoritārajos;
totalitārajos.
Un vēl pastāv arī tradicionālais politiskais režīms. Tam raksturīga sociāla nevienlīdzība. Tradicionālajā režīmā vara un finanšu resursi ir koncentrēti dažu cilvēku vai ģimenes rokās. Valstis, kurās ir tradicionālais režīms, pastāv absolūtā monarhija.
Politisko režīmu nomaiņā izšķiramas trīs nozīmīgākās formas – evolūcija, revolūcija un apvērsums. Evolūcija ir pakāpeniska politiskā režīma nomaiņa un tā noris ilgā laika posmā, toties revolūcija ir ļoti strauja režīma nomaiņa, kurai nepieciešams ir ļoti īss laika periods. Evolūcijas gaitā tiek pilnveidotas esošās sabiedriskās iekārtas kvalitātes, tiek meklētas metodes tās pretrunu iespējami pilnīgai risināšanai. Revolūcijas centrālais moments ir valsts varas pāreja jauna politiskā spēka rokās. Savukārt apvērsums ir varas pāreja no vienas politisko līderu grupas pie citas, kā, piemēram, 1934. gada 15. maijā Kārļa Ulmaņa apvērsums, kura rezultātā demokrātiskais režīms Latvijā tika nomainīta ar autoritāro režīmu.…