Nr. | Название главы | Стр. |
1. | AKTĪVĀS UN PASĪVĀS VĒLĒŠANU TIESĪBAS, TO IEROBEŽOJUMI | 3 |
2. | DAŽĀDĀS POLITISKO PARTIJU SISTĒMAS, TO ATŠĶIRĪBAS, PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI | 4 |
3. | DEMOKRĀTIJAS PRIEKŠROCĪBAS SALĪDZINĀJUMĀ AR CITIEM POLITISKAJIEM REŽĪMIEM | 5 |
4. | INTEREŠU GRUPU IETEKME UZ VALSTS POLITISKAJIEM PROCESIEM. LOBISMA JĒDZIENS | 6 |
5. | IZPILDVARAS JĒDZIENS; VALDĪBA UN VALSTS CIVILAIS UN MILITĀRAIS DIENESTS; VALDĪBAS FUNKCIJAS. LR MINISTRU KABINETS | 7 |
6. | KĀ VAIRĀKUMS VEIDO KOALĪCIJAS UN REALIZĒ IEGŪTO VARU | 8 |
7. | KĀDAS IR MŪSDIENU VALSTS FUNKCIJAS? | 9 |
8. | KAS IR POLITIKA UN KĀPĒC TĀ IR VAJADZĪGA? | 10 |
9. | KONSERVATĪVISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS | 11 |
10. | LIBERĀLISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS | 12 |
11. | SATVERSME | 13 |
12. | MAZĀKUMA UZDEVUMI DEMOKRĀTISKĀ REŽĪMĀ PĒC VĒLĒŠANĀM | 14 |
13. | MAŽORITĀRĀ UN PROPORCIONĀLĀ VĒLĒŠANU SISTĒMA | 14 |
15. | NEDEMOKRĀTISKIE POLITISKIE REŽĪMI: TOTALITĀRISMS UN AUTOKRĀTIJA | 15 |
16. | PARLAMENTS UN TĀ FUNKCIJAS | 16 |
17. | PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI DEMOKRĀTISKĀ REŽĪMĀ, TO UZDEVUMI | 16 |
18. | POLITIKAS JĒDZIENA IZPRATNE | 17 |
19. | POLITISKĀ REŽĪMA MAIŅAS FORMAS: EVOLŪCIJA, REVOLŪCIJA, APVĒRSUMS | 18 |
20. | POLITISKĀS IDEOLOĢIJAS JĒDZIENS, TĀS SAISTĪBA AR SABIEDRĪBAS VĒRTĪBĀM | 19 |
21. | POLITISKĀ KULTŪRA | 20 |
22. | POLITISKĀS PARTIJAS JĒDZIENS, UZDEVUMI | 21 |
23. | SABIEDRĪBAS STRUKTŪRAS ELEMENTI: INDIVĪDI UN DAŽĀDI SOCIĀLIE VEIDOJUMI. POLITIKAS SUBJEKTS | 22 |
24. | SABIEDRISKĀS KUSTĪBAS KĀ SABIEDRISKĀS DARBĪBAS VEIDS | 23 |
25. | SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS | 24 |
26. | SOCIĀLISMA UN MARKSISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS | 26 |
27. | TERMINA JAUKTĀ EKONOMIKA IZPRATNE VALSTS UN EKONOMIKAS ATTIECĪBU KONTEKSTĀ | 26 |
28.B. | TIESU VARAS KOMPETENCE DEMOKRĀTISKĀ VALSTĪ; TIESU VEIDI UN FUNKCIJAS | 26 |
30.B. | VALSTS JURIDISKĀS FORMAS: MONARHIJAS UN REPUBLIKAS, TO PAVEIDI | 27 |
31. | VALSTS PAMATPAZĪME – IEDZĪVOTĀJI | 27 |
32. | VALSTS PAMATPAZĪME – TERITORIJA | 28 |
33. | VALSTS PUBLISKĀS VARAS MONOPOLS UN SUVERENITĀTE | 28 |
34. | VALSTS VĒSTURISKĀS SOCIĀLI EKONOMISKĀS FORMAS | 29 |
35. | VARAS DALĪŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA | 29 |
36. | VARAS JĒDZIENA IZPRATNE DEMOKRĀTIJĀ | 30 |
37. | VARAS LEĢITIMITĀTE POLITOLOĢIJAS IZPRATNĒ | 30 |
38. | VĀRDA BRĪVĪBA UN ĒTIKAS PROBLĒMA ŽURNĀLISTIKĀ | 30 |
39. | VĒLĒŠANU LOMA DEMOKRĀTIJAS NODROŠINĀŠANĀ UN TĀS ATBILSTĪBA KRITĒRIJIEM: BŪT BRĪVAM, VISPĀRĒJAM UN VIENLĪDZĪGAM | 31 |
40. | VIETĒJAS PĀRVALDES(PAŠVALDĪBAS) VIETA VALSTS VARAS STRUKTŪRĀ, TĀS FUNKCIJAS UN IENĀKUMU AVOTI | 32 |
Saskaņā ar LR satversmi:
Saeimu ievēl uz 4 gadiem (pirms tam bija uz 3 gadiem).
Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
Latvijā saeimas vēlēšanu vispārīgie principi ir noteikti satversmē:
“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”.
Vispārīgas – visiem, kuriem tiesības vēlēt var iedalīties vēlēšanās.
Vienlīdzīgas - vienam vēlētājam ir viena balss.
Tiešas – ejam un vēlējam (AVS ir divpakāpju, kur prezidentu ievēl elektori).
Aizklātas – mana balsojuma slepenība ir nodrošināta.
Vēlēšanu tiesības:
1.Aktīvās – iet vēlēt par vienu vai otru. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
2.Pasīvās – tikt ievēlētam, būt par deputātu kandidātu. Šīs ir vairāk ierobežotas kā aktīvās,jo aktivitāte ir lielāka un līdz ar to vairāk ierobežojumi (pasīviem vēlētājiem): saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu.
Nevar vēlēt un tikt ievēlētiem personām, kas:
Atzītas par rīcībnespējīgām;
Izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
Bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem;
Izdarījušas noziegumu vai pēc nozieguma pieskaitītas pie garīgi slimiem;
PSRS, Latvijas PSR, ārvalstu valsts drošības dienesta darbinieki;
Pēc 1991.gada 13.janvāra (Lietuvā barikādes, pēc tam tauta polizarējas) darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē;
Neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.
Vienpartiju sistēma – teokrātijas (teo: gr.dievs) = vienpartiju sistēmas. Pastāv viena partija un patiesībā vēlētājiem trūkst izvēlēs iespēju, taču tādai sistēmai raksturīga stabilitāte, bet ar vienu bet – vēlētājiem jāsamierinās ar šīs partijas piedāvāto programmu un vadības stilu, jo nav citu alternatīvu. Varu var gāzt tikai ar apvērsuma palīdzību.
Divpartiju sistema – nozīmē, ka valstī darbojas divas spēcīgas partijas, kuras secīgi viena pēc otras iegūst varu (uzvar vēlēšanās). Priekšrocības: vēlētājiem ir skaidra alternatīva (par vienu vai par otru);valdības parasti ir stabilas. Anglosakšu valstīs (Lielbritānijā), ASV.
Daudzpartiju sistēma - izplatīta demokrātiskās valstīs, jo šī sistēma labo trūkumus, kas ir divpartiju sistēmā (daudzpartiju sistēma labāk atspoguļo cilvēku dažādos viedokļus un neaprobežojas ar divām partijām). Demokrātiskās valstīs ir 5-7 partijas, 2-3 lielākās valdību veidojušās. Raksturīgi: liela nestabilitāte; partijas grūtāk identificējamas, atšķiramas (kaut gan atšķirība atkarīga no politiskās kultūras kā prot saslēgt kompromisu). Problēma: ja kādas partijas ir ilgāku laiku pie varas tās rutinējas, zūd cīņas asums.…
40 jautājumi un atbildes galvenajos politologijas tematos. Ērts palīgmateriāls sagatavošanai eksāmenam ar satura radītāju.
- Ievads politoloģijā
- Politoloģija
- Varas dalīšana. Birokrātija. Politisko institūtu vieta sabiedrības politiskajā sistēmā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Konspekts politoloģijā
Конспект для университета10
-
Mācību materiāls politoloģijā
Конспект для университета15
-
Partiju politika. Politoloģija
Конспект для университета5
-
Politoloģija
Конспект для университета13
-
Politoloģija- jēdziens, būtība, priekšmets
Конспект для университета14