2.Substancionālā pieeja
Raksturīga organizāciju un starptautisko attiecību teorijām. Parasti akcents tiek likts uz varas resursiem, ar ko, vismaz starptautiskajās attiecībās, galvenokārt saprot militāro spēku ( 20.gs. 50-tie gadi - Džordžs Kenans).
Hanss Morgentau runā par šādiem varas resursiem: (1) ģeogrāfiskais stāvoklis; (2) dabas resursi; (3) industriālā kapacitāte; (4) bruņojums; (5) iedzīvotāju skaits; (6) nacionālais raksturs; (7) nacionālā morāle; (8) diplomātijas kvalitāte; (9) valdības kvalitāte (tautas atbalsts tai).
3. Komunikatīvā pieeja
(Karls Doičs, Mišels Fuko)
Vara netiek uzskatīta par politikas centru vai esenci, Tā tiek uzskatīta tikai par vienu no iespējamajiem līdzekļiem (“valūtu”) politikā; par vienu no sociālās kontroles mehānismiem tur, kur paražas vai brīvprātīga koordinācija vairs nedarbojas, bet situācija vēl ļauj atturēties no spēka lietošanas.
4. Funkcionālā pieeja
Maksa Vēbera slavenā varas definīcija:
Vara ir iespēja realizēt savu gribu sociālajās attiecībās, neskatoties uz pretestību un neatkarīgi no tā uz ko šī iespēja balstās.
Roberts Dāls: vara ir iespēja piespiest otru cilvēku darīt to, ko šis otrs cilvēks nedarītu, ja tā būtu viņa brīva griba.
Entonijs Gidenss: vara ir iespēja mainīt pastāvošo lietu kārtību.
Uz ko tad balstās iespēja panākt savu, jeb - Vēbera vārdiem runājot – realizēt savu gribu sociālajās attiecībās?
1.Fiziskais spēks
2. Materiālais faktors
3. Manipulācija ar informāciju
4. Leģitimitāte
Vara ir leģitīma, ja to atbalsta tauta (Moriss Diveržē).
Leģitīma vara - politiskās sistēmas spēja uzturēt pārliecību par to, ka eksistējošie politiskie institūti vislabāk der attiecīgajai sabiedrībai (Seimurs Martins Lipsets).
Tātad: leģitīma ir tāda vara, kuru tauta atzīst, kurai ir prestižs cilvēku acīs, kurai tie uzticas un ir gatavi labprātīgi pakļauties.
1.Fiziskais spēks
2. Materiālais faktors
3. Manipulācija ar informāciju
4. Leģitimitāte:
a) Racionālā
b) Tradicionālā
c) Harizmātiskā
Seimurs Martins Lipsets:
1. Simboliskā leģitimitāte – vairāk iedarbojas uz cilvēka prātu, jūtām, emocijām.
Cilvēks vērtē, vai vērtības uz kurām balstās politiskā sistēma atbilst viņa pasaules uzskatam.
2. Instrumentālā leģitimitāte – valsts varas spēja nodrošināt cilvēku vajadzību apmierināšanu. Faktiski – varas efektivitāte. Piemēram, vai ir darbs, vai ir pieejami medicīniskie pakalpojumi, vai var samaksāt par mācībām utt.
…
