Populācija

1800.gadā pasaulē bija apmēram 1biljons cilvēku, bet 1960 jau 3 biljoni cilvēku. Ir aprēķināts, ka cilvēku skaita pieaugums ir apmēram 1,7% gadā, un pēc aprēķiniem, 2000.gadā vajadzēja būt aptuveni no 7 – 9 biljoniem iedzīvotāju. Šāds demogrāfiskais sprādziens nevar palikt bez sekām.
Visnopietnākās sekas straujais iedzīvotāju pieaugums atstāj uz apkārtējo vidi.
Sociologi par apkārtējo vidi uzskata apstākļus un notikumus, kas ietekmē sīko grupu dzīves veidu un apkārtējo vidi.
Lai izprastu populāciju un apkārtējo vidi kā sociālu problēmu, svarīgs jēdziens ir ekosistēma, tā ir savstarpēji radniecīgs dzīvās un nedzīvās dabas tīkls, kas savstarpēji mijiedarbojas, radot pārmaiņas vidē starp dzīvo un nedzīvo dabu.
Visas ekosistēmas daļas ir dinamiskā mijiedarbībā cita ar citu – pārmaiņas vienā ekosistēmas daļā izraisa pārmaiņas citā.
Demogrāfija ir pētījumi par cilvēku populācijas lielumu, sastāvu un sadali un šo faktoru maiņu laika gaitā.
Populācija ir kopējais cilvēku skaits, kas apdzīvo konkrētu ģeogrāfisko apgabalu konkrētā laikā.
Ir 3 pamatelementi, kas attiecas uz populācijas lielumu, sastāvu un sadali:
1.dzimstība;
2.mirstība;
3.migrācija.

Dzimstība ir reālais piedzimušo bērnu skaits. Šis rādītājs ir jāatšķir no
“auglības” jeb bioloģiski maksimāli iespējamo dzimušo bērnu skaita.
Kopš sievietēm ir iespēja regulēt bērnu skaitu, dzimstības rādītāji sabiedrībā ir zemāki nekā auglība.…