Pozitīvais un negatīvais demokrātijas periodā (1920.-1934.) Latvijā

Manuprāt, pozitīvais demokrātijas periodā ir tas, ka 1921. gada 22. septembrī Latvija ar 38 balsīm "par" tika uzņemta Tautu Savienībā, kā arī 1934.gada 15.maija notikums, kad pie varas nāca Kārlis Ulmanis. Vispirms viņš bija ministru prezidents un no 1936.gada jau valsts prezidents jeb vadonis. Manuprāt, negatīvais šajā demokrātijas periodā bija tas, ka Pirmā pasaules kara laikā Latvijā loti bija cietusi Latvijas lauksaimniecība. Dzeloņdrātis un kara tranšejas, kā arī nesprāgušie lādiņi apgrūtināja zemes iekopšanu pēc kara - 1920. gadā komisija konstatēja, ka šādas problēmas ir 55% pagastu, nopostītas bija 11% jeb 80 000 lauku sētu, mājlopi bija izkauti vai atņemti karojošo armiju vajadzībām. Vēl ļoti negatīvi klājās muižniekiem, jo 1920.gada rudenī uzsāka Agrāro reformu, kas nozīmēja, ka Reformas gaitā muižu zemes, baznīcu zemes un dižciltīgo korporāciju zemes bez atlīdzības ieskaitīja Valsts zemes fondā (ekspropriēja) un piešķīra īpašumā tiem, kuri to prasīja. Pret šādu agrāro reformu protestēja muižnieki, bet viņu prasības Tautu Savienība noraidīja. …