Svārstības - kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem. (Ja kustība atkārtojas precīzi, tad tādu kustību sauc par periodisku kustību.)
Ir divu veidu mehāniskās svārstības:
1. Brīvās svārstības - svārstības, kuras sistēmā rodas iekšējo spēku iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa. Brīvo svārstību piemēri: a) pie atsperes piestiprināta ķermeņa svārstības (atsperes svārsts) b) diegā pakārta ķermeņa (svārsta) svārstības
2. Uzspiestās svārstības - svārstības, ko veic ķermeņi periodiski mainīgu ārējo spēku iedarbībā.
Svārstību kustības dinamika
Ķermeņa kustības vienādojums, ja ķermenis svārstās elastības spēka ietekmē
Ķermeņa paātrinājuma projekcija a ir tieši proporcionāla tā koordinātai x, kas ņemta ar pretēju zīmi.
a = − (k / m) * x, kur a - paātrinājuma projekcija uz x asi; k - atsperes stinguma koeficients; m - masa.
Matemātiskā svārsta kustības vienādojums
Matemātiskā svārsta gadījumā a = − (g / l) * s, kur g - brīvās krišanas paātrinājums; l - diega garums; s - loka garums.
Harmoniskās svārstības - fizikāla lieluma periodiskas maiņas atkarība no laika, kuras norisinās pēc sinusa vai kosinusa likuma.
Periods - ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas. Fizikā periodu parasti apzīmē ar latīņu burtu T un mērvienība tai ir sekunde.
Brīvās svārstības - svārstības, kuras sistēmā rodas iekšējo spēku iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa.
Matemātiskais svārsts - svārsta modelis, kurā ir materiāls punkts, kas pakārts neizstiepjamā, nesveramā diegā.
…
