Visā pasaulē bankas kā patstāvīgi ekonomiskie subjekti, kas gan pērk (aizņemas) finanšu resursus (noguldījumus, starpbanku kredītus u.tml.), gan arī pārdod (aizdod) aktīvus (kredītus, starpbanku kredītus, investīcijas u.tml.), tādā veidā radot ietekmi uz ekonomisko vidi.
Finanšu tirgū bankas darbojas kā starpnieki gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī, nodrošinot reizē iespēju nopelnīt tiem, kam ir pieejami lieki finanšu līdzekļi, kā arī iegūt nepieciešamo naudas apjomu tiem, kas var pierādīt nepieciešamību un dot zināmu garantiju, ka laika gaitā aizņemtā nauda kredītiestādei tiks atdota. Piesaistot naudas līdzekļus un izvietojot tos tālāk, bankas rada finanšu kapitāla piedāvājumu un regulē tā pārdali, reizē gūstot peļņu no starpības starp noguldījumu un aizdevumu procentu maksājumiem. Bankas var noteikt un regulēt procentu likmes piesaistāmajiem un aizdodamajiem finanšu līdzekļiem, vadoties pēc vajadzības vai nu piesaistīt līdzekļus (paaugstinot procentu likmes, tādējādi koncentrējoties uz noguldījumiem), vai arī otrādi, - laist pieejamos, piesaistītos līdzekļus apgrozībā (pazeminot procentu likmes, radot pieeju lētākiem kredītiem). Bankas procentu politika ir uzskatāma par ļoti svarīgu aspektu, jo noguldījumu un aizdevumu procentu starpība lielākajā daļā banku veido nozīmīgāko ienākumu daļu, līdz ar to procentu politiku ir nepieciešams regulāri pārskatīt un optimizēt, piemērojot laicīgajai situācijai finanšu tirgū un ekonomiskajam stāvoklim valstī vai reģionā.…