Secinājumi
1. Arvien mainās nodarbināto skaita sadalījums pa darbības sfērām, pieaug pakalpojumu sfērā un samazinās lauksaimniecības sfērā nodarbināto skaits. Tas liecina, ka darba tirgū pieaug pieprasījums pēc pakalpojumu sfēras darbiniekiem.
2. Nodarbinātība ir cieši saistīta ar izglītības līmeni. Ir skaidri redzams, ka tiem, kam ir tikai pamata izglītība vai zemāka, iespējas atrast darbu ir viszemākās, un ka šīs iespējas strauji pieaug ar katru nākošo izglītības līmeni. Nemainīgi augstākais nodarbinātības līmenis ir cilvēkiem ar augstāko izglītību, viņiem ir arī augstākā vidējā darba samaksa.
3. Darba tirgū ir liels pieprasījums pēc dažādu līmeņu pārdevējiem, jo tirgū ir preču pārprodukcija. Pārdošanas iemaņu veidošana būtu jāiekļauj gandrīz visās profesionālās izglītības programmās, jo tas lielā mērā palielinātu absolventu konkurētspēju darba tirgū. Peļņu nodrošina nevis saražotā daudzums, bet spēja to pārdot.
4. Skolēnu vidū joprojām populārākā profesija ir jurists. Tas liecina, ka valda priekšstats, ka šī ir viena no labāk atalgotajām profesijām, lai gan darba tirgū pieprasījums pēc tās nav īpaši liels. Situācijas nopietnību veselības aprūpē un izglītībā apliecina fakts, ka no populārāko profesiju vidus ir izkritušas tradicionāli prestižas un populāras profesijas – ārsts un skolotājs. Skolēnu nevēlēšanās apgūt skolotāja profesiju jau tagad atsaucas uz un arī nākotnē ietekmēs iegūstamās izglītības (arī profesionālās) kvalitāti.
5. Kopš 1997.gada mainījies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pa programmu grupām. Pieaugot pakalpojumu sfērā nodarbināto skaitam, pieaudzis arī to audzēkņu īpatsvars, kas apgūst šīs sfēras specialitātes. Tendences nodarbināto skaita sadalījumā Eiropā liecina, ka pakalpojumu sfērā nodarbināto skaits varētu pieaugt, tāpēc profesionālās izglītības iestādēm jāturpina atteikties no tradicionālajām uz ražošanas procesu vērstajām programmām, un jāveido jaunas uz klientu orientētas programmas.
…
