Kas ir proteīns jeb olbaltumviela? Kādam šis vārds varbūt asociējas ar uzrakstu uz pārtikas iesaiņojuma un enerģētisko vērtību, tātad kaut ko apēdamu. Arī vēsturiski proteīni vispirms asociējās ar barības vielām. Tomēr, zinātnei attīstoties, kļuva skaidrs, ka tie ir daudz kas vairāk. Proteīni ir ģenētiskajā materiālā ietvertās informācijas izpausme un tāpēc tie ir visas dzīvības pamatā.
No bioķīmijas viedokļa proteīni ir makromolekulas, kas sastāv no vienas vai vairākām polipeptīdu ķēdēm, kas ieņem noteiktu telpisku formu. Katra polipeptīdu ķēde sastāv no aminoskābju virknes, kas savstarpēji ir savienotas ar peptīdsaiti. Aminoskābju secību polipeptīdā nosaka ģenētiskais kods. Polipeptīda ķēdes biosintēze norisinās ribosomās, kam seko proteīna “salocīšanās”, veidojot tā raksturīgo telpisko struktūru.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka visus proteīnus veido vienas un tās pašas 20 aminoskābes, tikai savirknētas dažādās secībās. Šādi veidojas visdažādākie proteīni ar visdažādāko uzbūvi un funkcijām: enzīmi, antivielas, hormoni, toksīni, transportproteīni, strukturālie proteīni, membrānu proteīni, fluorescējoši proteīni, nāvējoši toksīni, antibiotikas un vēl, un vēl, un vēl... Aminoskābes ir kā burti proteīnu alfabētā, un, ja tā padomā, ar 300 rakstu zīmēm (vidējais aminoskābju skaits proteīnā) taču var pateikt ārkārtīgi daudz.…
