Pirmie izteikumi – Senā Grieķija. Platons uzskatīja, ka smadzenes ir domu un jūtu lokalizācijas vieta. Aristofels uzskatīja – galvenais orgāns, kas saistīts ar domāšanu ir sirds.
Humorālās regulācijas teorija–(Hipokrāts) Cilvēk organismā ir 4 šķīdumi, katrs saistīts ar savu orgānu (asins -aknas; holērija - žulcpūslis; flegma–plaušas; melanholija- liesa). Ja visi šķīdumi ir līdzsvarā, tad domāšana rit normāli.(nepareiza izrādījās)
Sekcijas. Klaudijs Dolēns pirmais veica dzīvniek un cilvēk smadzeņu sekciju (galvenā loma, smadzenēs pildītais šķīdums, kas it kā ietekmē domāšanu)
Friča Rene Dekāta teorija–14,16gs.Cilv. Ir sarežģīts dzinējs, kura darbības pamatā ir sirds, bet psihiskos, fiziskos procesus regulē gari, kas atrodas smadzenēs.
Eksperimentālā fizioloģija attīstījās 18,19gs
*18gs Galvāns atklāja bioelektriskās parādības audos un lika pamatus elektrofizioloģijai
*19gs Ivans Pavlovs izsecināja refleksus. Goldži, Itahals konstatēja, ka nervu sistēma sastāv no nervu un neiroglijas šūnām.
2. Smadzeņu un to struktūru funkciju pētīšanas metodes.
1)Pacienta novērošana, ar noteiktu smadzeņu rajona darbības traucējumu.
2)Aptaujas, testi cilv uzvedības novērošanai. Pēta atmiņu, zināšanas, tēlaino domāšanu.
3)Salīdzinošā anatomijas pētījumi (Visiem mugurkaulniekiem kopīgs tas un tas)
4)Noteiktu smadz struktūru kairināšana, to veic ar elektrisko strāvu vai ķīmisko vielu palīdzību.
5)Smadz bioelektriskās aktivitātes reģistrēšana, to veic ar elektrodu palīdzību (izmanto dažādus elektrodus).
Mikroelektrodi ar atkarīgi tievu galu(1mik.m.)to var ievadīt pat noteiktā nervu šūnā.
Vidēja lieluma elektrodi , tiek pētīti procesi atsevišķos nervu centros
Lielie elektrodi, izmanto elektroencefologramā (EEG), tā ir smadzeņu biostrāvu reģistrācija- Smadzenēs notiek bioelektriskie procesi, ar to palīdzību var noteikt vai nav traucēta nervu sistēma. Ir 4 galv ritmu veidi (bērniem nedaudz savādāki)
alfa 8-13svārstības s nomoda, miera stāvoklis
beta r 14-30 veic aktīvu darbību
teta r 4-7 neļoti dziļš miegs
delta r 0,5-3,5 ļoti dziļš miegs.
6)Noteiktu smadzeņu rajonu bojājuma radīšana
Smadzeņu atsūkšanas struktūra
Neiroķirurģiska atdalīšana
Stereotaksiska iekārta, kas ļāva iedarboties uz dziļākām smadz struktūrām
Atgriezenisku smadz strukt bojājumu izdarīšana (P. Pamazina t0 un tad atgriež)
7)Smadz ķīmiskā analīze. Smadz darbībā piedalās dažādas ķīmiskās vielas, bet tam nepieciešami paši smadz audi, kas apgrūtina pētīšanu. Smadz notiek ļoti ātra vielu sadalīšanās dēļ tā ir grūta izpēte. Tādēļ izmanto temperatūras maiņu (-200t0) tādējādi tiek apturēta ātrā vielu sadalīšanās.
Hromotogrāfija
Spektofluorametrija (ar ķīm viel palīdzību)
Tomogrāfija (ar tā palīdzību tiek noteikti smadz bojājumi)
datortomogrāfija - pēta funkcionējošas cilv smadz. tas veic galvas rentgenu cauri smadz un katru audu absorbē.
Pozitronu emisijas tomogrāfija. Var noteikt vielmaiņas aktivitātes pakāpi smadz. Organismā ievada iezīmētu vielu (desikciglikozi) un tā iesaistās vielmaiņas procesos, jo aktīvāka vielmaiņa jo vairāk iezīmē un tad ar tomogrāfijas palīdzību nosaka cik daudz kuros smadz rajonos ir šī iezīmētā viela.
Kodolmagnētiskās rezenanses tomogrāfija. Galvu ievieto tomogrāfā un cauri tai laiž spēcīgu elektromagnētisku lauku, tās izmaina dažu molēkulu ātomkodola telpisku orientāciju un tad laiž cauri galvai radio viļņus, kas liek ātomkodoliem izstarot pašiem savus viļņus. Ar šo viļņu palīdzību dators izveido smadz griezuma attēlus.…
