Psihes struktūras teorētiskie modeļi

‘Es’ jēdziens.
‘Es’ piemīt trīs stāvokļi – indivīds, persona un personība.
Indivīds ir cilvēks ar atšķirīgām sugas ģenētiskajām īpašībām.
Persona – cilvēka sociālās lomas.
Personība – uz noteiktām vērtībām orientēts cilvēks. Personība ir individualitātes ārēja izpausme – tas, kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas.
1923. gadā zinātnieks Z. Freids izstrādāja jaunu psihes strukturālo modeli, kuru veido trīs struktūras – ID (latv. Tas), Ego un Superego. Šajā gadījumā runa ir par psihes kodolu un ārējo tēlu. Psihes kodols ir ID, kas ir vispār neapzināts un nav pieejams apziņai. Visvairāk apzināts ir ego, jo ar tā palīdzību cilvēks nonāk saskarē ar ārējo pasauli. Ego galvenā funkcija ir pielāgoties ārējai pasaulei, kamēr ID ir bioloģiski iedzimts, tādējādi ‘akls’ pret apkārtējo pasauli. Trešā struktūra – Superego – atrodas starp Ego un ID.
ID
Z. Freids uzskatīja, ka ID ir personības sākums un primāri tas sastāv no seksuālā un agresijas instinktiem. Zinātnieks Z. Freids ID vajadzību pamato ar to, ka ID ir enerģijas rezervuārs. Tā kā ikvienai mūsu darbībai, ko mēs veicam, ir nepieciešama enerģija, tad ID ir tas, kur šī enerģija uzkrājas un tiek sadalīta visām darbībām. Freids ir uzskatījis, ka mums katram enerģija ir noteiktā daudzumā, respektīvi, ja vienai lietai tiek patērēts liels daudzums enerģijas, tad citai darbībai tā var nepietikt. Tā ir viena no zīmīgākajām atšķirībām starp ID, Ego un Superego – ID ir vienīgais, kurš glabā enerģiju. …