Psihoanalīzes filosofija

labirintus (bezapziņu, neapzināto), kā arī gaišos prāta stūrīšus, citiem vārdiem, visu, ko var loģiski paskaidrot.
Psihoanalīze- ārstnieciska metode, kas, izmantojot psiholoģisko tehniku, mēģina ārstēt noteiktas nervozitātes formas.
Ar kādām atziņām psihoanalīze tik lielā mērā iespaido 20.gadsimta kultūru?
Z.Freids raksta, ka gan veselajiem, gan slimajiem cilvēkiem ir raksturīgas daudzas valodiskas izpausmes, domas, pārdzīvojumiem atbilstošas sejas muskuļu kustības, kurām psiholoģija agrāk netika pievērsusi uzmanību, uzskatot tās par organisma darbības traucējumiem vai kļūdīšanos.
Viņš atzīst, ka visas minētas parādības (pārteikšanās, aizmiršana, īpatnēji sapņi, uzmācīgas idejas, vīzijas utt) var saprast, ja tās saista ar psihiskajiem procesiem Vajag analizēt psihi, lai atklātu neizskaidroto psihisko parādību cēloņus.
Pamatdomaneapzinātas psihiskas darbības analīze, tās principu atklāšana.
Psihoanalīze nodarbojas ar jautājumu, kā neapzinātais ietekmē apziņu, cilvēka rīcību (mācība par bezapziņu (zemapziņu)).
Pēc psihoanalītiķu domām, nerealizētas dziņas, lieli pārdzīvojumi neizzūd no cilvēka psihes bez pēdām, tie tiek izspiesti psihes neapzinātajā sfērā, kur turpina aktīvi darboties, izpaužoties šifrētā, mainītā veidā. (neirozes, psihiski traucējumi, grūti izprast un neiespējami izārstēt, tikai izrakstot tabletes.)
…