28.biļete
Motivācija. Iekšējā un ārējā motivācija. Motivācijas teorijas. Vajadzību struktūra pēc Maslova.
Motivācija apzīmē procesus, kas ierobežo , aktivizē un ievirza izturēšanos.Motivācija izskaidro kāpēc mēs rīkojamies tā un ne citādi un nenodarbojas ar jaut. kā viņi to dara. Motivācija sniedz atbildi uz to kāpēc atšķirīgi cilvēki vienā un tajā pašā situācijā rīkojas savādāk un otrādi savādākos vai tajos pašos laika posmos. Pastāv atšķirības starp cilvēkiem un tieši tāpēc motivācijas arī ir dažādas. Psiholoģija tiecas saprast gan motivācijas atšķirības dažādiem indivīdiem, gan arī tās pārmaiņas vienam un tam pašam indivīdam.
Motivācijai ir 4 pamatsastāvdaļas: 1) indivīds, kuram pastāv vajadzība; 2) mērķtiecīga izturēšanās; 3) mērķa objekts (piem., nopelnīt naudu, lai atmaksātu kredītu); 4) merka sasniegšana – kredīta nomaksa. Procesus iespējams novērot, izmantojot zinātniskas metodes.
Vajadzību, dziņu un pamudinājumu izmanto, lai izskaidrotu motivētu izturēšanos. Vajadzība ir stāvoklis, kas rodas, ja indivīdam pietrūkst kāda nepieciešama objekta vai nosacījuma – cieš deprivāciju. Vajadzības var būt bioloģiskas, sociālas vai kognitīvas. Bioloģisa vajadzība – papildinot glikozes līmeni asinīs, ja tas ir pārāk zems. Sociāla vajadzība – ejot kopā ar draugiem vakariņot,lai iepazītos. Kognitīva vajadzība – kad uz laiku pārtrauc mācīties psiholoģiju, lai tv noskatītos komēdiju.
Pēc Ābrahama Maslova viedokļa, katram raksturīga vajadzību herarhija – citas vajadzības nozīmīgākas, citas nē. Tās sagrupējas piecās kategorijās – pirmās apmierina fizioloģiskās vajadzības (uzturs, ūdens, skābeklis), otrās – vajadzības pēc drošības un nodrošinājuma (ērtības, drošība, nauda), trešās- vajadzība pēc mīlestības un piederības (pieķeršanās, atzinība, piederības izjūta), ceturtā – vajadzība pēc cieņas (sava prasmīguma izjūta, apkārtējo cieņa un uzslava) un piektā – vajadzība pēc pašrealizācijas.Tās apmierina pēc to nozīmīguma. Bioloģiskās vajadzības parasti ir nozīmīgākas par psiholoģiskajām.Augstākās vajdzības var apmierināt tikai, ja ir apmierinātas apakšējās. Tā kā mūdienu modernajā pasaulē ir viegli apmierināt, tad par galveno motivētāju kļūst vajdzība pēc mīlestības un pašcieņas. Maslovs uzskatīja, ka pati augstākā ir cilvēka vajdzība pēc personīgās izaugsmes - pašrealizācija.Pašrealizācijas atšķiras ar to, ka tā ir vajadzība pēc izaugsmes, nevis vajdzība kompensēt kāda faktora trūkumu. Tādi cilvēki, kas sasnieguši pašrealizāciju pēc Maslova domām ir Džordžs Vašingtons, Rutu Benediktu u.c.
Dziņa ir psiholoģisks stāvoklis, ko izraisa vajadzība. Dziņa motivē indivīdu apmierināt vajadzību. Piem., Alans neapaēd pusdienas, lai nenokavētu koncertu, bet pēc tam viņš sajutīs izsalkuma dziņu, kas atkal liks meklēt ēdienu.
Pamudinājums ir ārēji objekti un notikumi, kuri motivē izturēšanos. Pamudinājumi ir ārēji – izsmalcināta maltīte, biļetes uz koncertu, jauns auto, bet dziņas ir iekšējas – izsalkums, slāpes, dzimumtieksme. Pamudinājumi bieži vien ir iemācīti, tādēl tie atspoguļo izglītību, audzināšanu un kultūru. Daudzus pamudinājumus mēs apgūstam ar kognitīvo mācīšanos (novērojot, atdarinot un izdarot secinājumus).
Instinkts kā motivētājs. Instinkts ir nosliece konkrētā situācijā veikt ai atbilstošas sarežģītas un stereotipas darbības. Visi vienas sugas pārstāvji noteiktā situācijā reaģē vienā nemainīgā, ģenētiski nosacītā veidā, un šīs reakcijas pamatā ir instinkts.
…
