1.biļete. Teorētiski modelēt pedagoģiski psiholoģiskās situācijas par psihes jaunveidojumiem un sensitivitāti kādā no personības attīstības vecumposmiem.
Par kritēriju Ļ.Vigotskis nosauc jaunveidojumus, tie nosaka katra attīstības posma būtību. Jaunveidojumi – jaunas, iepriekšējo attīstības periodos nebijušas psihiskās un sociālās īpatnības, kuras nosaka bērna apziņu, attieksmi pret apkārtējo vidi, bērna iekšējo un ārējo dzīvi, visu attīstības gaitu.
Šo ideju izmantojis arī D.Elkoņins, izveidojot vecumposmu periodizāciju. D.Elkoņins izmanto ideju par jaunveidojumiem un krīzēm, par kritēriju ņemot vadošo darbību – kāda ir galvenā darbība katrā attīstības periodā.
Vecumposmu izmaiņas var notikt strauji un kritiski, bet tās var notikt arī paka’peniski, lēnām. Ja attīstība norisinās strauji un kritiski, periodus citu no cita atdala krīzes, ja attīstība norisinās pakapeniski, periodus citu no cita atdala fāzes. Attīstībā var pēkšņi izpausties lūzums – krīze. Tā var ilgt mēnesi, pusgadu, gadu īsā laika posmā bērns strauji izmainās, personības pamatiezīmes izmainās kopumā. Krīžu laikā attīstība var norisināties vētraini, graujoši. Bērni šajā laikā kļūst grūti audzināmi, nepakļaujas pedagoģiskai iedarbībai, kura pavisam nesen vēl bija efektīva. Pasliktinās sekmes, zūd interese par to, kas iepriekš bija saistošs, mazinās darbaspējas, parādās konflikti ar pieaugušajiem, kā arī ir dziļi iekšēji konflikti un pārdzīvojumi.
Vecumposmu iedalījums:
1.Jaundzimušā krīze atdala embrionālo periodu no jaundzimušā perioda.
2.Pēc 1 gada krīzes seko agrīnās bērnības periods.
3.Pēc 3 gadukrīzes seko pirmsskolas vecums.
4.Pēc 7 gadu krīzes seko skolas vecumposma psihiskās attīstības periods.
5.13 gadu krīze – pāreja uz pubertitāti.
Pēc katras krīzes tie jaunveidojumi, kuri bija jauni iepriekšējā periodā, it kā atmirst, taču nezūd pavisam, bet saglabājas latenti neredzamajā pazemes daļā nākamajā periodā un piedalās personības attīstības procesos. …
