Zemāk tiek apskatīta problēma, kura parādījās, pateicoties Stenfordas universitātes psihologa Ričarda La-Pjēra darbam “Sociālā ievirze un uzvedība”. Viņa pētījumi, veikti 1934.gadā, kļuva par atspēriena punktu visai ievērojamam skaitam darbu, lielākam kā to varētu teikt, saistībā ar jebkuru citu, kas nosaukts konkrētajā pētījumu grāmatā. La-Pjērs nodarbojās ar sociālām attiecībām – tēmas, kuras mums pieder attiecībā pret citiem cilvēkiem, vai cilvēku grupām. Izrādās loģiski, ka personības ievirze un objektu (vai tas cilvēks, vai lieta), ietekmēs cilvēka uzvedību attiecībā uz objektu. Ja savu attieksmi pret Briseles kāpostiem jūs izrādīsiet, piemēram, ar vārdiem: “Fui, kāda nekrietnība”, tad var paredzēt, ka ieraugot uz galda šo mazo, zaļo dārzeni, jūs to atteiksieties ēst un droši vien tā arī būs.
Psiholoģijas attīstības sākumā uzskatīja, ka tāda atbilstība starp attiecībām un uzvedību darbojas visos gadījumos, neatkarīgi no tā, izsaka cilvēks savas gastronomiskās vēlmes vai arī izsaka domas attiecībā pret citiem cilvēkiem ( sociālā attieksme ).…