1. Kas ir personība, personības definīcija.
Personība ir viens no centrālajiem jēdzieniem psiholoģijā.
Parasti par personību uzskata cilvēku, kuram ir kaut kas īpašs – raksturs, sasniegumi, liels gribasspēks, izcilas spējas un talanti. Cilvēks kā personība ir daudzu zinātņu uzmanības centrā – pedagoģijā, filozofijā, socioloģijā- taču katrā no tām personība tiek saprasta atšķirīgi. Pedagoģijā personība tiek saprasta kā sava veida ideāls, filozofijā – vairāk akcentē izcilu personību lomu sabiedrībā. Arī ikdienā mēs šo vārdu lietojam, ja gribam izcelt kādu cilvēku un viņa īpašības vai spējas.
Psiholoģijā personības izpratne ir piezemētāka – personība ir jebkurš cilvēks, kas spēj apzināti vadīt savu darbību, kontrolēt savu rīcību. Bērns piedzimstot vēl nespēj sevi kontrolēt, taču normāli attīstoties, viņš kļūst par personību. Arī smagu psihisku slimību gadījumā cilvēks nespēj sevi kontrolēt, taču var droši apgalvot, ka līdz slimībai šis cilvēks arī bijis personība.
Tātad – psiholoģiskā nozīmē varam apgalvot, ka mēs katrs esam personība. Pareizāk būtu teikt – man ir sava personība, jo jēdzieni “cilvēks” un “personība” ir identiski pēc apjoma, bet ne pēc satura.
Personība – cilvēka īpašība, cilvēks – šīs īpašības nesējs.
Personība nenozīmē sevišķas spējas vai augstu intelektu. Personība ir arī garīgi aprobežotiem, neizglītotiem cilvēkiem – tā ir psiholoģiskā personības izpratne.
Psihologs, strādājot ar klientu, sākumā cenšas izpētīt un izprast cilvēka personību. Cilvēka izpēte parasti tiek veikta 2 blokos: personība un intelekts.
No kura brīža cilvēku var sākt uzskatīt par personību?
Atbildes uz šo jautājumu atkal pierāda, ka ir dažādi skatījumi uz personību.
Vieni uzskata – no dzimšanas, citi – kad savā dzīvē kaut ko nozīmīgu ir sasniedzis. Neviens no šiem apgalvojumiem neatbilst psiholoģijas izpratnei par personību. Ja mēs sakām ka cilvēks piedzimst par personību – tad neatšķiram jēdzienus “indivīds” un “personība”.
Katrs no mums piedzimst kā indivīds – tas ir katrs atsevišķs cilvēks kā sabiedrības loceklis.
Individualitāte ir unikāls īpašību savienojums, kas atšķir katru cilvēku gan ārēji, gan arī psiholoģiskā ziņā. Jāpiebilst, ka angļu valodā eksistējošais termins ”personality” vairāk atbilst terminam “individualitāte”.
Tātad – katrs cilvēks piedzimst kā indivīds, bet individualitāte nosaka cilvēku atšķirību vienam no otra. Katrs zīdainis piedzimst ar savu temperamentu, taču tā nav personības pazīme.
Tātad par personību nepiedzimst, bet gan veidojas saskarsmē un mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem un sākumā tie ir bērna vecāki.
Psiholoģijā pastāv vienots viedoklis, ka personības veidošanās ir cieši sasitīta ar cilvēka apziņas attīstību, ar pašapziņas veidošanos un cilvēka Es rašanos.
Noturīga Es apziņa – sevis apzināšanās, ir viens no galvenajiem personības veidošanās kritēijiem. …
