Psiholoģiskā treniņa kā kadru sagatavošanas metodes priekšrocības

Grupas darbības svarīgākie aspekti (īpatnības).
1. atdarināšana (virzīta uz noteiktu ārējās uzvedības paraugu reproducēšanu);
2. rezonanses efekts (viena grupas dalībnieka darbība kalpo kā grūdiens otra grupas dalībnieka darbībai. Liela nozīme ir subjektu emocionālajai mijietekmei);
3. sadarbība;
4. konkurence;
5. savstarpējā kontrole un stimulēšana (grupas darbība ietver sevī procesu, kurā katrs gr. dalībnieks kontrolē savu uzvedību, orientējoties uz reālo vai iespējamo pārējo gr. dalībnieku reakciju. Bez paškontroles darbojas savstarpējā kontrole un stimulēšana. Partnera viedoklis, spriedumi, vērtējums aktivizē darbībai un veicina personības pašvērtējuma attīstību. Pašvērtējumam ir būtiska nozīme mērķtiecīgas uzvedības organizēšanā, kā arī mijietekmēšanās procesā ar apkārtējo realitāti).
Bez augšminētajiem gr. darbības aspektiem, trenerim ir jābūt izpratnei par „grupas dinamiku”, kā arī par tās vadības veidiem. Terminu „grupas dinamika” ieviesa Kurts Levins 1939. gadā. Pēc K. Levina grupas dinamika pēta pozitīvos un negatīvos spēkus, kas darbojas konkrētajā grupā. Atsevišķas grupas dinamikas likumsakarības, ko atklāja K. Levins var izskaidrot ar divu galveno geštaltpsiholoģijas likumu darbību:
1. Veseluma dominante pār daļu:
a) grupa nav indivīdu summa, tā modificē atsevišķu tās dalībnieku uzvedību;
b) no iekšienes ir vieglāk ietekmēt gr. uzvedību kopumā, nekā ietekmēt atsevišķu tās locekļu uzvedību;
c) katrs grupas loceklis atzīst, ka viņš ir atkarīgs no visiem pārējiem gr. locekļiem.
2. Atsevišķi elementi apvienojas vienā veselā:
a) nevis līdzība, bet gan savstarpējā atkarība vienam no otra ir gr. formēšanās pamats;
b) cilvēks tiecas kļūt par tādas gr. locekli ar kuru var identificēties, bet negrib kļūt par tādas gr. locekli, no kuras ir atkarīgs;
c) cilvēks paliek starp tiem, kam jūtas piederīgs pat tad, ja viņu uzvedība liekas netaisnīga, bet spriedumi – naidīgi.
…