Psiholoģiskās attīstības īpatnības pamatskolas bērniem un pusaudžiem

Viena no galvenajām pedagoģiskajām prasībām ir skolēnu vecumposmu īpatnību ievērošana. Tikai ņemot vērā bērnu psihes attīstību, iespējams saskaņot savā starpā mācību mērķi, motīvus un līdzekļus tā sasniegšanai.
Ja pirmskolas vecuma bērna uzmanība ir nenoturīga, tad jaunākā skolas vecuma bērns ir spējīgs veikt uzdevumus, kas prasa jau ilgstošāku nopietnu darbību. 1. - 2.klašu skolēnu uztverei ir raksturīga spilgti izteikta emocionalitāte. Vispirms tiek uztverti tie objekti, tās īpašības un pazīmes, kuras bērnā izraisa tišu emocionālo reakciju. Iespējas ar gribu regulēt uzmanību ir ierobežotas.
"Vairāk attīstīta ir netīšā uzmanība. Bez īpašām pūlēm skolēnu piesaista jaunais, spilgtais un interesantais. Raksturīga samērā neliela uzmanības noturība, tā ir ar vecumu saistītā aiztures procesa vājuma sekas. Uzmanības noturību stimulē darba daudzveidīb. Atmiņa mācīšanās ietekmē attīstās 2 virzienos - pastiprinās verbāli loģiskās, jēdzieniskās iegaumēšanas nozīme un īpatsvars ( salīdzinājumā ar uzskatāmi tēlaino atmiņu), un bērns apgūst spēju apzināti vadīt savu atmiņu un regulēt tās izpausmes (iegaumēšana, reproducēšana, atcerēšanās). Vairāk attīstīta uzskatāmi tēlainā atmiņa nekā verbāli loģiskā (3)".…