1. Kādi naudas attiecību veidi šodien tiek lietoti, kas tiem raksturīgs?
Pirkšana –pārdošana
Darba samaksa
Kredītattiecības
Finanšu attiecība (valsts nodokļi)- valstij nepieciešamā nauda.
2. Kas ir finanses? Kas bija noteicošais faktors finansu attiecību veidošanā?
Naudas attiecību veids tas kā tiek pārdalīta nauda. Sākotnēji –valsts ieņēmumi un izdevumi, vēlāk arī plašākā nozīmē par naudas darījumiem.
Valsts funkcijām kļūstot sarežģītākām radās nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem, naudai bija noteicoša loma visos darījumos, līdz ar to sāka noteikt nodokļu maksājumus, tas arī iezīmēja finanšu attiecību veidošanos.
3. Kā jēdzies finanses šodien tiek traktēts?
Naudas attiecību sistēma, kas saistīta ar naudas fonda veidošanos, pārdali un tās izmantošanu. Tās tiek definētas arī kā zinātne par to kādā viedā cilvēki pārdala ierobežoto naudas resursu iegūšanu un izmantošanu noteiktā laikā.
4. Kas ir valsts finanses? Kādas ir to funkcijas?
Sākotnēji fiskāla funkcija -valstij nepieciešamās naudas nodrošināšana ( nodokļi)
Ekonomiku regulējošā f.- tā var but gan stimulējošs gan ierobežojoša.
Līdzekļu pārdales f. -tiek veikta IKP sadale un nacionālā kopprod. pārdale starp ražojošām un neražojošām, bet svarīgām sfērām.
Kontroles f. – par nodokļu pareizu nomaksu , arī izdevumu efektivitāte
5. Ar kā starpniecību valsts veic savas funkcijas? Kādā veidā?
Ar budžeta starpniecību.
6. Kas ir valsts finansu politika? Kā tā tiek īstenota? Kas tai raksturīgs?
Valsts pasākumu kopums, ko valdība izmanto finanšu resursu savākšanai, sadalei un izmantošanai ar mērķi nodrošināt valsts funkciju izpildi. Mūsdienās tiek izvirzīti daudz plašāki mērķi, tas ir- finanšu politikas ietvaros valdība apzināti regulē visas finanšu attiecības, lai nodrošinātu valstij makroekonomisko līdzsvaru un finanšu stabilitāti.
Tā tiek īstenota divos virzienos: 1) Fiskālā politika -pasākumu kopums, kur ar valsts izdev. un nodokļu palīdzību tiek regulēti ekonomiskie procesi valstī, lai iegūtu kādu mērķus. To īsteno ar valsts budžeta starpn. 2) Monetārā politika- pasākumi, kas ietekmē naudas daudzumu apgrozībā, tie ir banku % likmes, aizņēmumi. Šīm abām politikām jādarbojas vienlaicīgi.
7. Kas veido valsts finanšu sistēmu?
Valsts finanses- ir to finanšu posmu kopums, kas nodrošina ar naudas līdz. valsts funkciju veikšanā. To veido valsts budžets, pašvaldību budžeti, speciālie budžets, valsts uzņēmumu finanses.
Finanšu sistēma- finanšu attiecību kopums, kurā katra no finanšu attiecību grupām nodrošina konkrētā saimnieciskā subjekta darbību.
Uzņēmuma finanses- naudas attiecības, kuras saistītas ar uzņ. finanšu resursu veidošanos un sadali.
Apdrošināšanas- īpatnējs naudas līdz. pārdales attiecības, kuras nodrošina dažādu risku pārvaldījumu.
Bankas- nodrošina visu finanšu sistēmas posmu savstarpējo darbību un atvieglo naudas kustības procesu.
Visas finanšu attiecības tiešā vai netiešā veidā pārvalda valsts.
8. Kas ir ekonomiskā sistēma? Kādi ir sabiedrības ekonomiskie modeļi? Kas tiem raksturīgs?
Ekonom. sist.- noteikta sabiedrības saimnieciskās dzīves organizācija, kādu sabiedrība lieto lai ierobežoto resursu apstākļos sasniegtu savus ekonomiskos mērķus.
Sab. ekonom. modeļi: Naturālā saimniecība - visu saražoto patērē paši un viņu ģim. Locekļi.
Brīvā tirgus ekonomika - visu nosaka pieprasījums un piedāvājums, pastāv brīvās cenas, konkurence, privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, valsts loma ļoti ierobežota. Attīstās tikai peļņu nesošie uzņēmumi.
Komandekonomika – apspiesta privātā iniciatīva, neefektīva cenu politika, centralizēta plānošana, varas koncentrācija vienas partijas rokās, ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums.
Jauktā ekonomika – vienlaikus pastāv gan tirgus mehānisms, gan valsts sektors. Brīva uzņēmējd., tirgus attiecības, valsts ietekme ekonomikā.
9. Kāpēc visas ekonomikas var uzskatīt par jauktajām ekonomikām ?
Vairāk vai mazāk katrā valstī pastāv vienlaicīgi gan valsts loma, gan tirgus mehānisms. Tikai atkarīgs no valsts kāda ir attiecība starp šiem ekonomiskajiem mehānismiem. Jo mūsdienas nav pilnīgi vienādu jauktās ekonomikas modeļu.
10. Kad ekonomikā sāk izmantot valstiskā regulēšanas metodes? Kas tās ir pamatojis?
1929- 1933. g. pasaulē bija Lielā ekonomiskā krīze, kas liecināja, ka tirgus ekonomika viena pati nespēj nodrošināt izeju no krīzes. Šajā laikā savu teoriju izvirza Dž. M. Keins. Šī teorija izraisīja revolucionāras pārmaiņas ekonomiskajā domāšana.
11. Kādi faktori nosaka valsts iejaukšanos ekonomikā? Kādas ir ekonomiku regulējošās valsts funkcijas? Kā var noteikt valsts ietekmi ekonomikā?
Valsts iejaukšanās ekonomikā - valsts līdzdalība uzņēmumos, valsts patēriņš, nodokļu politika, budžeta izdevumi, valsts ar dažādiem instrumentiem (nodokļi, valsts izdevumi, valsts kredīti) cenšas ietekmēt uzņēmējus līdz ar savas peļņas iegūšanu, īstenot arī valsts mērķus.
Ekonomiku regulējošās valsts funkcijas- saimnieciskā likumdošana; monopolsabiedrības ierobežošana, tirgus sistēmas aizsardzība; ienākumu pārdale; iedzīvotāju nodrošināšana ar sabiedriskajā precēm un pakalpojumiem; dažādu valsts reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšana; makroekonomikas stabilizācija (cik liels IKP un budžeta deficīts?); ārpustirgus blakus efektu radīto problēmu risināšana.
Valsts lomu ekonomikā nosaka pēc - kādi resursi pieder valstij; ko kontrolē valsts; ko ražo valsts, cik liels īpatsvars IKP ir valsts uzņēmumos saražotai produkcijai; cik liels nodokļu īpatsvars ir IKP-tā; cik liels budžeta izdevumu īpatsvars ir IKP-tā; kāda ir valsts izdevumu struktūra, kam tiek izlietoti ieņēmumi.
12. Kādus darbības virzienus ir noteikusi Latvijas valdība?
Latvijā pastāv jauktā ekonomika.
13. Ko nozīmē valsts izvēles teorija?
…
