SATURS
IEVADS 3
1. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMA JĒDZIENS UN PAZĪMES 4
2. Publisko tiesību līguma institūta vēsturiskā attīstība 5
3. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI 6
3.1 Attiecības, kas pastāv starp līgumslēdzēja pusēm 6
3.2 Līgumu sarežģītības pakāpe 6
3.3 Publisko tiesību līgumu noslēgšanas priekšmets 6
4. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA 7
5. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI 9
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS 12
IEVADS
Publisko tiesību kā patstāvīgas no privāttiesībām nodalāmas tiesību nozares attīstības pirmsākumi identificējami Senās Romas laikā, kad romiešu jurists Domiāns Ulpiāns 3.gadsimtā norādīja, ka tiesības iedalāmas privātajās un publiskajās tiesībās. No šī slavenā romiešu jurista DomiānaUlpiāna atziņām par publisko un privāto tiesību nošķiršanu atvasinātas vismaz divas no mūsdienām pazīstamām publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijām, kuras iedalās interešu teorijā un subjekta statusa teorijā.
Autore referāta laikā vēlas pastāstīt par publisko tiesību līguma jēdzienu un pazīmēm, publisko tiesību līguma institūta vēsturisko attīstību, publisko tiesību līgumu veidiem, publisko tiesību līgumu noslēgšanas procedūrām un publisko tiesību līgumu veidiem.
1. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMA JĒDZIENS UN PAZĪMES
Publisko tiesību līgumi mūsdienu izpratnē Eiropas kontinentālo tiesību loka valstīs attiecina uz starptautisko publisko tiesību līgumiem, tas ir, līgumiem, kas tiek slēgti starptautisko tiesību subjektiem, piemēram, starptautiskajā organizācijām un valstīm, uz valsts pārvaldes iekšējiem līgumiem, piemēram, par iestāžu sadarbību, un uz līgumiem, ar kuru palīdzību publisko tiesību subjekts regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, kas Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir nosaukts par administratīvo līgumu.
No iepriekš autores minētā un grāmatā rakstītā izriet, ka ‘’publisko tiesību līgums ir vienošanās starp diviem publisko tiesību subjektiem vai publisko tiesību un privāto tiesību subjektu, vai diviem privāto tiesību subjektiem, no kuriem vienam ir nodotas publiskās varas funkcijas, lai sasniegtu sabiedriskām interesēm pakārtotu mērķi.’’
