Kas ir radiācija?
Dabā viss sastāv no ļoti sīkām daļiņām – atomiem, kas veido molekulas. Atoms savukārt sastāv no protoniem, neitronoem un elektroniem. Daļa no šiem atomiem ir nestabili, tādēl notiek pārvērtības, kuru rezultātā izdalās jonizējošais starojums – saukts par radiāciju. Dabā pastāv 2 veidu starojumi – jonizējošais un nejonizējošais. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, skaņa un gaisma. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un līdz ar to arī ķermeņa šūnu struktūru.
Ieskats vēsturē.
Radiācijai cilvēks ir bijis pakļauts kopš pašiem pirmsākumiem, piemēram, Saules strāvojumam – redzamā gaisma, kuru pavada neredzams starojums, kas pazīstams kā ultravioletais un infrasarkanais starojums. Uz cilvēku ir iedarbojušies arī citi neredzamā starojuma veidi, kas nāk no Kosmosa un Saules, šo starojumu sauc – kosmiskais starojums. Uz zemes nav tādas vietas, kur cilvēks var pilnībā izvairīties no kosmiskā starojuma. Šim starojumam ir liela enerģija un tas var izraisīt elektriskas izmaiņas visā, kam iziet cauri, un tāpēc to sauc par jonizējošo starojumu.
Vilhelms Rentgens 1895. gadā atklāja pirmo jonizējošā starojuma veidu. Rentgens lietoja aparātu, kurā augsts spriegums liek elektroniem sisties pret metālisku mērķi. Rentgens šos starus nosauca par X-stariem. Citi zinātnieki demonstrēja, ka šie stari var iziet cauri cilvēka audiem un kā ar fotoplates palīdzību var iegūt kaulu ēnu fotogrāfiju. Vēlāk rentgenstarojumu sāka izmantot medicīnā. Diemžēl daudzi ārsti un radiologi saslima un tā tika atklāta jonizējošā starojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību.
Jonizējošā starojuma izmantošana būtiski ietekmēja atomu uzbūves pētījumus. …
