Radioaktivais starojums
Mēs dzīvojam radioaktīvā pasaulē. Visas dzīvās būtnes ir radioaktīvas, jo uzņem radioaktīvas vielas elpojot, ēdot un dzerot vai tikai saskaroties ar tām arī nedzīvā daba visapkārt ir radioaktīva – galvenokārt tādi ir granīti un daudzi citi ieži Zemes garozā. Radioaktīvo starojumu mēs saņemam no elektroniskām ierīcēm, daudzām ārstnieciskām un kontroliekārtām, kā arī Saules un kosmiskā starojuma veidā.
Atkarībā no caur spiešanas spējas, kā arī no citām īpašībām radioaktīvo starojumu iedala trīs atšķirīgos veidos, kuri ir nosaukti par alfa starojumu, beta starojumu un gamma starojumu, izmantojot grieķu alfabēta pirmos trīs burtus.
Alfa starojumu viegli aiztur pat papīrs un plāns kartons, arī gaisā šis starojums spēj izplatīties tikai dažu centimetru attālumā. Beta starojums ir ar lielāku caur spiešanas spēju, bet arī to pilnīgi absorbē plāna alumīnija vai cita metāla plāksne. Gamma starojumam ir vislielākā caur spiešanās spēja – to tikai daļēji absorbē svina plāksne. Ja gamma starojums ir intensīvs, tad tas spēj izspiesties cauri arī 10 cm biezai svina plāksnei.
Alfa starojumu veido liela izmēra relatīvi smagas daļiņas, kas kustībā caur gaisu vai citu vielu ir pakļautas biežām sadursmēm, tādējādi zaudējot savu enerģiju un līdz ar to arī ātrumu. Alfa daļiņas ir hēlija atomu kodoli, kas sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem. Zinātnieki ir izpētījuši, ka alfa daļiņas izlido no nestabilu atomu kodoliem, tādēļ attiecīgā atoma neitronu skaits samazinās par 2. tas nozīmē, ka viens ķīmiskais elements pārvēršas citā, kura kārtas numurs periodiskajā sistēmā ir par 2 mazāks nekā sākotnējam.
…
