I
Jāzeps, ganot aitas, 3 no tām ir pazaudējis. Viņš atceras māti, stāsta par to tēvam, tad esot bijis viss labi un visi labi satikuši un mierā dzīvojuši. Vēl teic tēvam, ka brāļi viņu nemīlot. Juda pasaka tēvam par brāļu nodomiem pret Jāzepu. Tēvs atzīst, ka mīl Jāzepu vairāk kā pārējaos dēlus. Tēvs nespēj sodīt Jāzepu, par to pārējie ir dusmīgi. Brāļi tuvojas Jāzepam, tas izrauj Simona nazi un draud nodurt tos, kas tuvosies. Stāsta brāļiem par savu mīlestību pret viņiem. Jēkabs, Rubenss un Juda piesteidzas pie Jāzepa. Juda iesaka Jāzepam kļūt tādam, kā citiem brāļiem. Brāļi pārmet viņa vēlmi atšķirties, teic, ka viņš pārāk liels sapņotājs. Jēkabs lūdz dēliem mīlēt Jāzepu. Tēvs svēta dēlus, Simonam un Levijam velta skarbākus vārdus. skūpsta visus brāļus. Levijs izsmej to. Jēkabs žēli teic Jāzepam, ka par brāļu atgrūšanu celsies naids un karš. Tēvs svēta Jāzepu. Brāļi atkal izsmej Jāzepa sapņus un domas. Atnāk Dina. Jāzeps pauž viedokli par ganu dzīvi. Viņš negrib kļūt par ganu. Visi par to ir dusmīgi, grib viņu izraidīt. Jāzeps teic, ka kādu dienubrāļi viņa priekšā lieksies, nicināti būs viņi, ne Jāzeps. To viņš visu esot sapnī redzējis. Brāļi nolād Jāzepu. Jāzeps negrib gulēt iekšā. Tēvs viņam iznes segas, Benjamiņš paliek pie viņa. Jāzeps redz Raeli (māti), Jēkabu (tēvu) sarkanā uzvalkā, brāļus puslokā. Visi noliecas Jāzepa priekšā. Benjamiņš arī to ierauga. Pēc Benjamiņa kliedziena atskrien tēvs un brāļi no teltīm. Brāļi atkal Jāzepu izsmej. Rīt Jāzeps ies ganos, kur Simons ļaudis kāvis. Tēvs lūdz Judam un Rubensam Jāzepu rīt pieskatīt.
II
Rubenss teic Jāzepam, lai tas laipns ir un visus klausa, varbūt tad nekas nenotiks. Levijs draud Judam, ja tas padosies, tie mācēs aizstāvēties. Brāļi domā plānu, kā nogalināt Jāzepu, kamēr viņš pēc aitām iet. Jāzeps atgriežas, domā par brāļiem un bedri. …
