Pārejoši paranoīdi traucējumi var arī nebūt patoloģiski. Apzīmējums paranoīdi personības traucējumi toties norāda uz patoloģisku stāvokli. Reizēm to mēdz uzskatīt par paranoīdas šizofrēnijas priekšstadiju. Tad vairs nav runas par pārdzīvojumiem, ka sir mūsu varā. Persona ir pilnīgi pārņemta, tā dzīvo paranoīdā pasaulē. Atbilstoši ICD-10 paranoīdu personības uzbūvi raksturo vismaz četri no šādiem simptomiem:
1)Ārkārtīgs jūtīgums prêt neveiksmēm un atraidījumiem;
2)Nespēja piedot pārestības;
3)Aizdomīgums un sliecība uz pārpratumiem;
4)Nepamatotas aizdomas un savu tiesību dedzīga aizstāvēšana;
5)Savas lomas un nozīmības pārspīlējums;
6)Nodarbošanās ar “sazvērestību atklāšanu”.
Šie kritēriji atspoguļo īpašu paranoīdu domāšanas ievirzi ar pastāvīgu slēpto nozīmju meklēšanu, spēcīgu aizdomību un izteiktu elastības trūkumu. Paranoīdos priekšstatus un pieņēmumus ar pierādījumiem “apgāzt” nav iespējams. Šādai personai nemēdz būt murgu, un tā ir vienīgā atšķirība no paranoīdās šizofrēnijas.
Paranoīdo pacientu grūti pārliecināt par terapeitisku sarunu noderību. Cēlonis ir viņa vispārējais aizdomīgums pret apkārtni kopumā. Terapeitiskā kontakta radīšanai nepieciešams veicināt atklātību, cieņu un savu vājību atzīšanu un samierināšanos ar tām. Labāk izpētīt emocionālās attiecības, nevis sākt kļūdu un trūkumu iztirzāšanu. Dažos jautājumos “taisnība” nemainīgi paliks pacienta pusē. Protams, labāk piekrist un izvairīties no pretēju uzskatu pierādīšanas.…
