Rentgenstarus iegūst, bremzējot ātri lidojošus elektronus. Apkārt lidojošiem elektroniem ir magnētiskais lauks, jo elektrona kustība ir elektriskā strāva. Triecienā pret šķērsli, elektronam strauji nobremzējoties, elektrona magnētiskais lauks krasi izmainās un telpā tiek izstarots elektromagnētiskais vilnis, kura viļņa garums ir jo mazāks, jo lielāks bija elektrona ātrums pirms trieciena pret šķērsli.
Rentgenstarus iegūst īpašās lampās ar diviem elektrodiem, kuriem pieslēdz augstu spriegumu, apmēram no 50 000 līdz 200 000 V. Elektroni, kurus izstaro rentgenlampas sakarsētais katods, tiek paātrināts spēcīgajā elektriskajā laukā starp anodu un katodu, un tie ar lielu ātrumu tiecas pret anodu. No anoda virsmas tad tiek izstaroti rentgenstari, kas caur lampas stiklu izkļūst laukā. Rentgenlampā bremzes starojumam ir nepārtraukts spektrs.
Rentgenlampas ar karsējamu katodu pašas ir strāvas taisngrieži, tāpēc tās var barot ar maiņstrāvu.
Ja elektroni paātrinošajā laukā iegūst pietiekami lielu ātrumu, lai varētu iekļūt anoda atomā un izsist kādu no tā iekšējās čaulas elektroniem, tad šī elektrona vietā pāriet elektrons no tālākās čaulas, izstarojot kvantu, kuram ir liela enerģija.…