Nacistu ideāls bija augstākās rases- vācu un citu ģermānu tautu kundzība Eiropā un pasaulē. Nacisti pārņēma Eiropā jau kopš viduslaikiem izplatītā antisemītisma dogmas. Eiropas valstīs daļa sabiedrības pret ebrejiem izturējās noraidoši, nicinoši, jo vairums ebreju bija sekmīgi uzņēmēji, finansisti un zinātnieki. Starpkaru posmā pieci no deviņiem Nobela prēmijas laureātiem bija ebreji (arī fiziķis Alberts Einšteins). Antisemītisms bija izplatīts lauku iedzīvotāju vidū, jo izplatījās baumas ne tikai par necilvēcīgiem slepeniem ebreju rituāliem, bet arī par vispasaules ebreju sazvērestību, kuras mērķis esot ebreju kundzības nodibināšana. Pirmā pasaules kara laikā un pēc kara antisemītisma vilnis pieauga. Pret ebrejiem vērsto noskaņojumu Vācijā pastiprināja pēckara ekonomiskā krīze un inflācija. Arī komunistiskā režīma izveide un darbība Krievijā tika saistīta ar ebreju sazvērestību. Jo arī K. Markss un F. Engelss bija ebreji.
Jau savas darbības pirmajos mēnešos jaunā nacistu valdība aktīvi vērsās pret ebrejiem- tie tika atlaisti no darba, izsludināja boikotu ebreju uzņēmumiem, sadedzināja ebreju autoru darbus, skolu mācību saturā tika ieviestas tēmas par ebreju nepilnvērtību un nepieciešamību cīnīties pret viņiem.
Hitlera valdība 1938. gadā nolēma izsūtīt 17000 Polijas izcelsmes ebrejus uz Poliju, bet tur viņus nepieņēma. Tā paša gada 10. novembrī nacisti un viņu piekritēji sāka masveidā demolēt ebreju veikalus un uzņēmumus, dedzināt sinagogas. Tā kā ielas bija pilnas ar stikliem, tad šī nakts ieguva- Kristāla nakts nosaukumu.
…
