Reformācija un kontrreformācija Eiropā un tās sekas 16.gs.-17.gs. vidū

Reformācija – reliģiska un sabiedriska kustība Eiropā 16. gs., kas iestājās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē. Tās sākums saistās ar M. Lutera tēzēm 1517. gadā;
Kontrreformācija – katoļu baznīcas cīņa pret reformācijas kustību un protestanismu Eiropā 16. gs. 1
Renesanse bija laiks, kad tika veikti pētījumi daudzos jaunos kultūras, zinātnes, mākslas un literatūras virzienos. 14. gs. sākās būtiskas pārmaiņas visā kopējā kultūras situācijā. Īpaši strauja pāreja no viduslaikiem uz renesansi sākās Itālijā. Renesansei raksturīga īpāša humanitāro un zinātnisko pētījumu attīstība un progress. Nepārtraukti tika paplašinātas pilsētas, tāpēc arvien vairāk attīstījās arhiktektūra. Arhitektūrā bija vērojamas jaunas strāvas, kas bija pretreakcija uz gotikas stilu arhitektūrā. Tika uzsverta indivīda loma visās dzīves jomās. Renesanses un reformācijas laikmets sākās 1450. gadā. Taču bija Eiropā arī tās teritorijas, ko renesanse neskāra. Renesanse tika uzskatīta par jaunu enerģijas strāvu. Humānisti, reformācija, zinātnes atklājumi un jūras ceļotāju atkl;ājumi – tas viss raksturoja renesasni. Renesanses laikmetā milzīga nozīme bija antīkajai kultūrai – Senās Grieķijas un Senās Romas kultūras mantojumam. Jaunā domāšana bija balstīta uz to, ka cilvēki var paši pārvaldīt pasauli, kurā dzīvo.…