Reformācijas nozīme Eiropas kultūrā

Protestantisms – viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas veidojās reformācijas gaitā.
Mūsdienās tas sazarojies anglikāņu, baptistu, luteriešu, metodistu un citās baznīcās, pie kurām pieder aptuveni 300 miljoni protestantu. Mārtiņa Lutera idejām Eiropā radās daudz piekritēju un sekotāju. Vācijā cīņa pret katoļu baznīcu vienlaikus bija cīņa par vācu tautas apvienošanu, bet Šveicē – cīņa pret franču un austriešu okupāciju. Reformāciju īpaši atbalstīja zemēs, kur katoļu baznīca traucēja saimniecības attīstībai. Par vienu no galvenajiem reformācijas centriem Eiropā kļuva Šveice. Tā 15. gs. bija atbrīvojusies no svešzemju varas un atradās Eiropas sauszemes tirdzniecību ceļu krustpunktā, izveidojot bagātas pilsētas. Par nozīmīgāko reformācijas centru kļuva Cīrihe, kurā sludināja Ulrihs Cvinglijs. Katrs zemes valdnieks bija tiesīgs izlemt, kurai reliģijai pievienosies tā pavalstnieki. Bija panākts galvenais – laicīgie valdnieki bija kļuvuši par noteicējiem arī reliģiskajā dzīvē.

¬¬¬Pārmaiņas pavadīja nemieri, katoļu un protestantu personīgie kari un izrēķināšanās, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības. Reformācijas saturs un ietekmes mērogs bija liecība principiālam pavērsienam domāšanā. Eiropā joprojām ir redzama Reformācijas ietekme - domāšanas veidā, vērtību sistēmā, politiskajās konstrukcijās, nevalstiskajās organizācijās un pārvaldes principos, mākslā, literatūrā un mūzikā, sadzīves tradīcijās Reformācijas idejām ir bijusi liela ietekme uz skolas un mācību satura attīstību, kā arī uz kopējo audzināšanas virzību Eiropā un Latvijā.
…