-
Reliģija kā sociālais institūts
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Vispārīgs reliģijas jēdzienu skaidrojums | 4 |
2. | Reliģijas socioloģija | 5 |
3. | Reliģijas institūti | 6 |
3.1. | Baznīca | 6 |
3.2. | Sekta | 6 |
3.3. | Kults | 7 |
4. | Reliģijas klasifikācija | 8 |
5. | Reliģija mūsdienās | 9 |
5.1. | Pasaules izplatītākās reliģijas | 9 |
5.2. | Reliģiskie jauninājumi | 10 |
5.3. | Fundamentālisms | 11 |
6. | Nobeigums | 12 |
Izmantotā literatūra | 13 |
2. Reliģijas socioloģija
Saskaņā ar Tā nodarbojas ar reliģijas attīstību, pārmaiņām, lomu un nozīmi izpēti sabiedrībā, kā arī tās attiecībām ar cilvēkiem, kā veidojas un funkcionē reliģiskie institūti un grupas, kāpēc rodas konflikti to starpā, kas ir rituālo darbību pamatā. [2]
Reliģijas jēdziena definēšana ir konstanta teorētiska problēma.
Neviena reliģijas definīcija nespēj to izteikt pilnībā. Pats vārds ir cēlies no latīņu religio un nozīmē godbijību pret dieviem vai arī vienkārši māņticību. Neapšaubāmi, tā nozīme ir daudz plašāka. Reliģijai ir vismaz seši aspekti. Ko uzskatīt par galveno, tas atkarīgs no tā, vai mēs tajā par būtisko uzskatām cilvēku ticību vai arī rīcību. Bet par „reliģiozu cilvēku” joprojām tiek dēvēts ikviens, kurš praktizē reliģiju.
Seši aspekti, kuri tiek uzskatīti par galveno:
1) doktrīnas aspekts – ticības sistēma, kas sniedz pilnīgu realitātes izskaidrojumu;
2) mīta aspekts – stāsti par dievu un dievībām, radīšanu un pestīšanu, vēsturiski nozīmīgi notikumi (mīts nav tas pats, kas izdomājums);
3) Ētikas aspekts – cilvēku uzvedības noteikumi un vērtību sistēma;
4) Rituālais aspekts – kalpošana Dievam, svētki, „pārejas rituāli”, iniciācija, apģērba valkāšana un ēšanu regulējošas ieražas;
5) Pārdzīvojumu aspekts – cilvēka dievišķā un transcendentālā pieredze, piederēšana un uzticēšanās kaut kam lielākam nekā viņš pats;
6) Sociālais aspekts – reliģisku cilvēku institucionālā organizācija. [3]
Sociologiem reliģija nozīmē indivīdu un grupu rīcības kopumu, ko cilvēki runā, dara, domā, ko viņi ir izdarījuši, ko sasnieguši šajā darbības jomā, kas ietekmē uz šiem faktoriem, kā vide, klimats. Reliģija ir pieņēmumi, nevis zinātniski pārbaidījumi, jo tā pamatā ietver simbolus, ticību un rituālas darbības. Reliģija stiprina pašapziņu. Reliģiska iesaistīšanās palīdz saliedēt indivīdus. Un pat lielās, sarežģītās sabiedrībās reliģija palīdz sasniegt funkcionālo integrāciju gan reliģiskā kopienā, gan pašā sabiedrībā kopumā. Svarīgākās darbības sociologiem, lai izpētītu reliģiju ir vēsturisko datu analīze, jo šī metode ir produktīva, ļaujot izpētīt reliģijas evolūciju vēstures gaitā. Reliģijām, pēc sociologu domām, ir jāapvieno cilvēkus sociālās struktūrās un jāorganizē attiecības morāliem laba un slikta standartiem.
…
Reliģisko kopienu lielākā daļa organizējas kaut kādos institūtos. Reliģiskiem institūtiem var būt daudz formu, tas ir atkarībā no tās principiem, lieluma, izcelsmes un attiecībām ar apkārtējo sabiedrību, bet sociologi izšķir trīs reliģisko institūciju pamatformas: baznīcas, sektas un kultus.
- Alternatīvā un institucionālā aprūpe (Sociālais ziņojums 2002. - 2005.)
- Reliģija kā sociālais institūts
- Reliģija. Reliģiskais modernisms
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Alternatīvā un institucionālā aprūpe (Sociālais ziņojums 2002. - 2005.)
Конспект для университета20
-
Reliģija. Reliģiskais modernisms
Конспект для университета5
-
Makss Vēbers. Sociālās darbības teorija un izpratnes socioloģija. Sociālo zinātņu metodoloģija. Reliģijas socioloģija. Politiskā teorija
Конспект для университета4
-
Sociālie institūti. Ģimene, reliģija
Конспект для университета7
Оцененный! -
Reliģija un rituāls: mūsdienu perspektīva
Конспект для университета2