1.Dekarts runā par veselā saprāta jēdzienu, kas attiecas uz mūsu, cilvēku, spriestspēju. Bet spriestspēja viena pati neļauj mums nonākt pie patiesības. Veselais saprāts sadalīts katram konkrēti.
2.Katram cilvēkam ir dots prāts, bet tas, kā mēs prāta spējas izmantojam un tās izpaužam, var būt ļoti dažādas un atšķirīgas. tas mūs atšķir vienu no otra, bet visvairāk – no dzīvniekiem.
3.Rodas jautājums par to, kā mācīt filozofiju? Pats galvenais filozofijas mācīšanā ir demonstrēt, kā es pats (skolotājs) par filozofiju un tās procesiem domāju. ir jāmēģina noskaidrot, kā ar metodes palīdzību es varu nonākt pie kaut kā. Tādejādi filozofijā veidojas princips, kad skolēni seko skolotāja domām un interpretācijai.
4.Dekarts min tādu jēdzienu kā „grāmatu gudrība”. Ar to viņš domājis mācīšanos jau no bērnības, izmantojot grāmatās rakstītās un izklāstītās zināšanas. Problēma: lasot jau apskatītus pētījumus, tu pats nepiedalies interpretācijas veidošanā. Dzirdēt var visu jau apzinātu, bet pašam par šo tēmu jāveido savi spriedumi, balstoties uz savu pieredzi. Taču, protams, lai šos spriedumus veiktu un zināšanas izprastu, grāmatas ir nepieciešamas.
5.Tālāk Dekarts runā par pašas filozofijas būtību. Filozofijas būtība savā ziņā ir spēja nešaubīgi un pamatoti runāt par visaptverošām tēmām, jo katra cita zinātne un māksla koncentrējas tikai savā nozarē. Filozofs var gudri runāt par jebkuru lietu. …