Starptautiskie revīzijas standarti (SRS) nosaka, ka revidentam ir jāiegūst pietiekams daudzums revīzijas pierādījumu, lai viņš varētu izdarīt pamatotus secinājumus un uz tiem balstīt revīzijas atzinumu.
Revīzijas pierādījums pēc definīcijas ir informācija, ko revidents iegūst, lai varētu izdarīt secinājumus un uz to pamata sniegt revīzijas atzinumu. Revīzijas pierādījumi ir pirmdokumenti un grāmatvedības reģistri, uz kā pamata veidoti finanšu pārskati, kā arī apstiprinoša informācija no citiem avotiem.
Šos pierādījumus iegūst, veicot kontroles pārbaudes un detalizētu pārbaužu procedūras; dažos gadījumos pierādījumus var iegūt tikai tad, ja tiek veiktas detalizētās pārbaudes procedūras. Kontroles pārbaudes ir tādas pārbaudes, kas tiek veiktas, lai pārliecinātos, ka grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmas ir piemēroti izveidotas un darbojas efektīvi. Savukārt detalizētas pārbaudes procedūras ir pārbaudes, ko veic revidents, lai gūtu pierādījumus par būtiskām neatbilstībām finanšu pārskatos. Ir divu veidu detalizētās pārbaudes procedūras: pārbaudes par darījumiem un atlikumiem, kā arī analītiskās procedūras.
Revidents parasti nepārbauda visu pieejamo informāciju, jo spriedumus par kontu atlikumiem, darījuma klasi vai kontroli var izdarīt, izmantojot statistiskas atlases procedūras vai balstoties uz spriedumiem. Parasti revidents cenšas atrast pierādījumus no dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot lielāku ticamību un pamatojumu savu secinājumu izdarīšanai. Uzdevums iegūt pietiekamu daudzumu atbilstīgu revīzijas pierādījumu nenosaka, cik konkrētu pierādījumu ir jāiegūst par katru darījumu veidu vai kontu atlikumiem. Šis process lielā mērā balstās uz revidenta pieredzi, zināšanām un vērtējumu par riskiem, kas pastāv uzņēmumā gan finanšu pārskatu un kontu atlikumu līmenī, gan atsevišķu darījumu līmenī, gan iekšējās kontroles sistēma efektivitātē. …
