Pareizai revizijas klasifikācijai piešķirama liela teorētiskā un praktiskā nozīme. Tā palīdz pareizi izprast katra revizijas veida būtību un saskatīt pastāvošās atšķirības metodikā, kā arī atvieglo ar organizāciju un revizijas veikšanu saistīto jautājumu risināšanu, tāpat arī uzlabo dokumentālās revīzijas kvalitāti.
Revīzijas lietderīgāk ir klasificēt, grupēšanas pamatā izmantojot tādas pazīmes kā kontroles organizatoriskās formas, attiecība pret plānu, atkarība no pakāpes, kādā tiek aptvertas pārbaudāmās operācijas, no pārbaudāmo dokumentu daudzuma, no pārbaudāmo uzņēmuma posmiem, no pārbaudes uzdevuma un no vienu un to pašu jautājumu pētīšanas secības.
Atkarībā no kontroles organizatoriskām formām revīziju var iedalīt:
valsts revīzijas;
nozaru specializētās revīzijas;
neatkarīgās revīzijas;
iekšsaimnieciskās revīzijas.
Valsts revīzijas var veikt dažādas valsts kontroles organizācijas, bankas, Finansu Ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citi dienesti.
Nozaru specializētās revīzijas izdara augstākstāvošās organizācijas tām pakļautajos vai savas ietekmes sfēras uzņēmumos.
Neatkarīgās revīzijas var izdarīt neatkarīgo revīziju organizāciju vai auditorfirmu revidenti, kā arī zvērinātie revidenti pēc atsevišķu organizāciju pasūtījuma.
Iekšsaimnieciskās revīzijas ir tās, kas lielajos uzņēmumos veiktas, piedaloties iekšsaimnieciskās kontroles dienestam.
Atkarībā no plānošanas revizijas iedala plānotās – paredzētas kontroles revizijas dienesta gada un ceturkšņa plānos; un neplānotās – izdarāmas tad, ja ir pieļauta neapmierinoša uzņēmuma finansiāli saimnieciskā darbība, bezsaimnieciskums, ļaunprātības, kā arī pēc izmeklēšanas u.c. organizācijas pieprasījuma.
Atkarībā no saimnieciskās darbības pārbaudes pakāpes revīzijas iedala pilnās – revidējamā objekta finansiāli saimnieciskā darbība tiek paŗbaudīta pilnīgi un vispusīgi; un daļejās – tiek pārbaudīti atsevišķi finansiāli saimnieciskās darbības iecirkņi vai atsevišķas operācijas, piemēram, preču, norēķinu vai citas.…
