Daugavpils ir Latgales galva, tad Rēzekne, visas Latgales kultūras centrs, ir viņas sirds. Valsts prezidents Dr. K. Ulmanis par Rēzekni saka : ”Uz Rēzekni visiem atbraukt, jo Rēzekne ir un paliek Latgales sirds- Latgales sirds ar savu skaistumu un siltumu, un saviem karstiem pukstiem!” (Rēzeknē, 1935.g.30.maijā).
Izrakumi liecina, ka Rēzeknes novads bijis apdzīvots jau aizvēstures laikos. Lielākā daļa no Latvijā iegūtā arheoloģiskā materiāla par vēlo dzelzs laikmetu atrasta taisni šeit. Vairākus gadu tūkstošus pirms Kr. dz . te dzīvojušas somu-ugru ciltis, kuras ap Kr. dz. Laiku atspiež spēcīga zemkopju tauta- letgaļi, kas atradās uz augstākas kultūras pakāpes. Letgaļi jaunā tēvijā nostiprinās dabiskos pakalnos, kur, nogāzes pastāvinot un nocietinot vairākām terasēm, viņi uzceļ savu piļu (koka un mūra) tīklu, kurām sevišķi bagāts bijis Rēzeknes apriņķis. Arī Rēzeknē bijusi varena letgaļu pils, kuras pilskalnā vēlāk vāci uzceļ savu cietoksni. Šī letgaļu pils bija celta dzīvā satiksmes centrā, tirdzniecībai no Krievijas, caur letgaļu zemēm, uz Skandināviju, par ko raksta arī krievu hronisti. Sīkāku ziņu par latvju Rēzeknes pili diemžēl nav, tikai var pieminēt, ka pie tās bijusi arī plašāka apmetne, par ko liecina kapulauks Rēzeknes upes kr. krastā, iepretim pilskalnam (kur tagad tirgus laukums).
Pēc 1212.g., kad vāci pārņēma valdīšanā letgaļu zemes, tie sāka arī šeit celt savus cietokšņus,-vispirms Krustpili (1237.g., pirmā vācu pils Latgalē; letgaļiem te jau bija stiprā Asotes pils), tad Volkenbergu- Padebešu pilskalnā, pie Rāznas ezera (pirms 1260.g., nodrošināja tirdzniecību Rēzeknes-Ludzas apgabalā un satiksmes ceļus uz austrumiem; daži domā, ka Volkenbergas pili kā pirmo Latgalē jau 1230.g. cēlis ordeņmestrs Volkvīns, vēlāk tā nopostīta un tikai ap 1260.g. atjaunota). Kad krievu un lietuvju iebrukumu dēļ Volkenbergas pils bija jāatstāj, tad vāci cēla Daugavpili (1275.g., Daugavas krastā), no kuras turpināja sistemātisku zemes iekarošanu. Kā nākošās vāci ceļ pilis Rēzeknē (1285.g.), Viļakā (1293.g.) un Ludzā (1399.g.).…
