Rietumeiropa viduslaiku otrajā pusē

● 11. gs. Cistercijas ciemā Francijā nodibināja jaunu mūku klosteri
○ cistercieši atteicās citu darba izmantošanas, ko saņemot feodus, bija atļāvuši benediktīnieši
○ viņi bija slaveni kā amatnieki, skolotāji un slimnieku kopēji
● itāļu tirgotāja dēls Asīzes Francisks sāka kustību
○ tās piekritēji atteicās no mantas
○ trūcīgās drēbēs ģērbti, ceļoja pa valsti, sludinādami Dieva vārdu un pārtiekot no ziedojumiem
○ kustība kļuva populāra un pāvests atļāva Franciska piekritējiem izveidot mūku ordeni- franciskāņus
● līdzīgi rīkojās spānis Dominiks
○ viņš uzmanību pievērsa sludināšanai kataru vidū
○ Dominiks nodibināja dominikāņu ordeni
○ pastāvēja dominikāņu un franciskāņu ordeņi
■ franciskāņu un dominikāņu mūki nedzīvoja nošķirti kā benediktīnieši un cistercieši
■ viņi klejoja pa pilsētām un ciemiem
■ abu ordeņu pārstāvji labi pārzināja svētos rakstus, seno grieķu un romiešu darbus, tāpēc kļuva par universitāšu maģistriem
○ dominikāņi vadīja arī inkvizīciju
Ar reformām pāvesti varēja nostiprināt varu pār parasto cilvēku prātiem, bet valdnieku rīcību tie ietekmēt nevarēja
1. 13.gs beigās pāvests Bonifācijs VIII sāka strīdus ar Francijas karali Filipu IV Skaisto
2. pāvests nosodīja to, ka karalis uzlika baznīcas īpašumiem nodokļus
3. karaļa sūtīti karavīri apcietināja pāvestu, un pēc atbrīvošanas viņš izdarīja pašnāvību
4. jauno pāvestu ievēlēja franču kardinālu, un viņš apmetās Francijas pilsētā Avinjonā (tur pāvesti dzīvoja 1309.-1377. gadam)
5. 1378. gadā pāvesta vēlēšanas tika sarīkotas Romā, franči tās neatzina un ievēlēja savu pāvestu
6. sākās baznīcu šķelšanās- Lielā Shizma
7. vairākus gadus pie varas bija divi vai trīs pāvesti
8. 1417. gadā Konstancē kardināliem izdevās vienoties, un par pāvestu tika ievēlēts Martins V
9. viņš atgriezās Romā, tomēr baznīcas ietekme bija jau stipri mazinājusies
Kardinālis- augstākais garīdznieks katoļu baznīcā
…