ANGLIJA
Angļu imperiālisms saistīts ar lielajiem kolonizācijas centieniem. 19. gs. 70 – tajos gados Anglija bija jau ieguvusi daudz koloniju, taču ar to neaprobežojās un ar karaspēku ieņēma lielas Āfrikas teritorijas. Anglija ieguva Nigēriju – zelta ieguves valsti. Anglijai piederēja vairāk par pusi no visu koloniju skaita, koloniju teritorija bija simts reižu lielāka par Anglijas platību. Anglija ieguva ekonomisku labumu no kolonijām, ja tajās bija kāds monopoluzņēmums, taču Anglija pilnībā netika galā ar lielo koloniju skaitu, tai pietrūka uzņēmības sakārtot pašas Anglijas jau mazliet atpalikušo jauninājumu sistēmu, rūpnīcu iekārtas. Anglija visus kapitāla līdzekļus ieguldīja kolonijās, nevis savas valsts izaugsmē. Izveidojās monopolapvienības – tresti un koncerni, taču Anglijā arī pastāvēja atvērts tirgus, tirgus bija atvērts citu valstu preču ievešanai un angļu fermeri netika galā ar konkurenci. Anglija nesaņēma lielus ienākumus no kolonijām, bet bija bagātākā pasaules valsts. Tā visu savu kapitālu ieguldīja kolonijās un to saimniecību peļņa atgriezās atpakaļ Anglijai.
FRANCIJA
Franču-prūšu karš no Francijas puses tika uzsākts, jo tā vēlējās mazināt pretrunas, kas pastāvēja valsts iekšienē, pilnībā neatbalstot Napoleona centienus, kā arī darbaļaužu neapmierinātība auga, kā arī vēlējās aizkavēt Prūsijas ekonomisko un politisko attīstību. Izveidojās Parīzes Komūna, kas iestājās par darbaļaužu interesēm, izveidoja speciālu „darba komisiju”, kas sāka ražošanu un cīnījās pret bezdarbu, atsavinātajos uzņēmumos uzsākot ražošanu. Veica vairākus pasākumus, lai atvieglotu trūcīgo darbaļaužu stāvokli. Francijas ekonomika attīstījās lēni, jo pastāvēja sīko parcelāro saimniecību sistēma, Francija zaudēju 5 miljardus franku kā kontribūciju, rūpniecībā Francijā liels īpatsvars bija greznuma lietu ražošanā, Francija diktēja modi, bagātie ļaudis uzskatīja, ka ir izsmalcināti iegādāties modes preces no Parīzes, bet tas maz veicināja paplašināto atražošanu, kā arī tas, ka kapitālu ieguldīja eksportā līdzīgi tāpat kā Anglija, nevis rūpniecības attīstībā, kur iespējams gūtu lielākus panākumus. Francija arī sāka nodarboties ar smago rūpniecību, automobiļu ražošanā Francija ieguva otro vietu pasaulē un pirmo – Eiropā. Francijas iegūtās kolonijas nespēlēja īašu lomu tās saimniecības attīstībā.
…
